Vasaras kļūst garākas. Eiropā līdz gadsimta beigām tā varētu ilgt pat astoņus mēnešus

Pētījuma autore, Lielbritānijas "Royal Holloway" universitātes ģeogrāfijas zinātniece Dr. Selija Martina-Puerta skaidro, ka sezonu izmaiņas Eiropā līdz šim bijušas grūti prognozējamas. "Eiropas vasaras kļūst garākas un karstākas, taču līdz šim pastāvēja augsta nenoteiktība par to, kāpēc tas notiek," viņa norāda.

Zinātnieki vasaras pagarinājuma cēloņus skaidrojuši, pētot nogulumus no Eiropas ezeriem – tie ataino klimata pārmaiņas pēdējo 10 000 gadu laikā. Pētījuma gaitā īpaša uzmanība pievērsta platuma temperatūras grādientam, t. i., temperatūras atšķirībai starp Arktiku un ekvatoru.

"Mūsu rezultāti parāda, ka mūsdienu karstuma modeļi ļoti atgādina situāciju pirms apmēram 6 000 gadiem," skaidro pētījuma autore Dr. Laura Bojala. "Taču šobrīd atšķirīgs ir pārmaiņu ātrums, cēloņi un intensitāte."

Arktika šobrīd sasilst līdz pat četras reizes ātrāk nekā pārējā pasaule, un tas samazina temperatūras starpību starp ziemeļiem un dienvidiem. Tā dēļ gaiss virs Eiropas kustas lēnāk, kas nozīmē – vasaras laikapstākļi, tostarp karstuma viļņi, ieilgst.

Par katru 1 °C kritumu – sešas papildu vasaras dienas

Pētījums rāda, ka par katru 1 °C samazinājumu temperatūras grādientā vasara Eiropā pagarinās par aptuveni sešām dienām. Ja globālā sasilšana turpināsies esošajā ritmā, Eiropai līdz 2100. gadam varētu pievienoties vēl 42 vasaras dienas, bet vissliktākajā scenārijā – pat astoņi mēneši vasaras laikapstākļu.

Šāda situācija Eiropā jau reiz pieredzēta – pirms 6 000 gadiem siltais gadalaiks ilga gandrīz 200 dienas.

Eiropu īpaši skar tā saucamais pilsētu siltuma salas efekts, kur betons un asfalts uzkrāj karstumu. Neatkarīgi pētījumi liecina, ka daudzviet Eiropā karstuma sezona vairs neattiecas tikai uz vasaras mēnešiem.

"Climate Resilience for All" šovasar publicētā analīze par 85 pasaules pilsētām atklāja:

• Atēnās karstuma sezona sākās maija vidū un turpinājās līdz oktobra sākumam;
• Tirānā ekstremāls karstums valdīja 143 dienas;
• Lisabonā reģistrētas 136 karstuma dienas;
• Madridē – 119.

Pētījuma autori uzsver – cilvēka radītās emisijas un klimata sistēmas atgriezeniskās saites mehānismi situāciju tikai pastiprina.