Vēsturnieki atspēko Putina nicinošos izteikumus par Ukrainu
"Ukraina nemaz nav valsts" – šādu, naidpilnu tēzi gadiem ilgi intervijās atkārtojis Krievijas diktators Vladimirs Putins, un lielkrievu imperiāliskais skatījumus uz vēsturi, bija viens no ieganstiem, lai attaisnotu iebrukumu. Kad īsti izveidojās Ukrainas valstiskums, kam vēsturiski "pieder" Krima – šie ir tikai pāris jautājumi, kuros Putina un rietumu uzskati ir diametrāli pretēji.
21. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar stundu garu runu, kas ievadīja militāro iebrukumu Ukrainā. Tieši krievijas imperiālistiskais skatījums uz vēsturi tiek minēts kā viens no ieganstiem, lai sāktu karu. Putins apgalvoja, ka "mūsdienu Ukrainu pilnībā ir radījusi Krievija, precīzāk, boļševiku, komunistiskā Krievija", un uzsvēra, ka Ukrainai nekad nav bijis savu valstiskuma tradīciju, tādēļ Kijeva tikai kopē svešus modeļus, kas esot atrauti no Ukrainas tradīcijām.
Paši ukraiņi uzstāj, ka Kijevas krievzeme ir krietni vecāka par Maskavu un krieviem nav nekādu morālu tiesību piesavināties tā teikt, vecākā brāļa statusu.
Ja runājam par Kijevas kreivzemi, runājam par slāvu vēsturisko izcelsi, tas ir ap Novgorovu, Kijevu. Priekš ukraiņiem tas ir svarīgi, arī viņi pretndē uz to, ka pie Kijevas ir viņu nācija formējusies, bet protams, ka uz to pašu pretendē arī krievi. Šeit novilkt taisnas līnijas, teikt, redziet, vienam otram taisnīb,a ja runājam par to, kas notika pirms 1000 gadiem, taisnas līnijas ir salīdzinoši grūtāk novilkt!
Tas, ko Putina režīms klusē un noliedz, ir fakts, ka Ukrainas valstiskuma sākumi meklējami jau ap 17. gadsimtā, kad kazaku karaspēks ar Krimas hanistes atbalstu spēja sakaut poļu karaspēku un nodibināt faktiski neatkarīgu valstisku veidojumu.
"Šajā gadījumā tas, ka Zviedrijas karalis pirms šīs kaujas bija atzinis, garantējis Ukrainas valstij neatkarību, ir diezgan spilgts piemērs tam, ka Ukrainas valstiskums ir daudz senāks, pat ar šādu nosaukumu un vārdu, nekā daži valstsvīri 21. gadsimts to noliedz, kas ir grūti aptverams!"
Ukrainas Tautas Republika bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās Krievijas impērijas un Austroungārijas sabrukuma rezultātā 1918. gadā, taču jau trīs gadus vēlāk to sadalīja starp Polijas Republiku un Ukrainas PSR. Ukrainas Tautas Republikas valdība trimdā turpināja darboties līdz 1992. gada 22. augustam, kad tās prezidents Mikola Plavjuks nodeva savas pilnvaras Ukrainas Republikas prezidentam Leonīdam Kravčukam.
Viena no Putina bieži minētajām tēzēm ir, ka Staļins pēc Otrā pasaules kara atdevis Ukrainai zemes, kas savulaik piederēja Polijai, Rumānijai un Ungārijai, savukārt 1954. gadā Hruščovs, pēc Putina teiktā, "nez kāpēc atņēma Krievijai Krimu un uzdāvināja to Ukrainai". Vēsturnieki uzsver – skatījums uz šiem procesiem nevar būt kategorijās melns – balts.
"Vēsturnieki un politiķi šobrīd strīdās. Vairākas versijas – viņš [Hruščovs] bija ukrainis, gribēja izdarīt dāvanu. Otra versija: Krievijai bija grūti administratīvi atbalstīt, atdot nost, "no kakla". Nu tad nododam ukraiņiem, lai apgādā!"
"Šis Ukrainas jautājus tā apsēstība ir Putina prātā, bet nenoliedzami, tā ir daļā no Krievijas sabiEdrības. Ukraina var būt mūsu vasalis, daļa no mums vai ienaidnieks – tā nav tikai Putina izpratne!" pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors.
Pēc PSRS sabrukuma arī Ukraina atguva neatkarību, taču tās centieni kopš 2013. gada Maida iet rietumu demokrātijas ceļu Putinam un viņa režīmam ir kā dadzis acīs, par ko liecina pašreizējā karadarbība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
