Ziemas olimpiskās spēles klimata pārmaiņu ēnā: bez mākslīgā sniega vairs neiztikt

2026. gada Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs būtiska loma būs mākslīgajam jeb, kā to sauc speciālisti, "tehniskajam sniegam".
Par trašu sagatavošanu atbild itāļu sniega ražošanas eksperts Davide Serato, kurš strādā ar Starptautisko Slēpošanas un snovborda federāciju (FIS) un Starptautisko Olimpisko komiteju jau kopš Soču olimpiskajām spēlēm 2014. gadā.

"Tās ir svarīgākās sacensības viņu dzīvē," saka Serato. "Mūsu pienākums ir nodrošināt pašus labākos apstākļus, lai sportisti pēc gadiem ilga darba varētu parādīt labāko sniegumu."

1,6 miljoni kubikmetru mākslīgā sniega

Olimpisko spēļu organizatori paziņojuši, ka sacensību vietās jau saražoti gandrīz 1,6 miljoni kubikmetru mākslīgā sniega.

Jaunas sniega ražošanas sistēmas uzstādītas Bormio – kalnu slēpošanai un skialpīnismam, un Livinjo – frīstaila slēpošanai un snovbordam.

Livinjo izveidots milzīgs ūdens rezervuārs ar ietilpību aptuveni 200 miljoni litru, viens no lielākajiem Itālijas Alpos. Tur uzstādīti vairāk nekā 50 sniega lielgabali, kas spēj saražot ap 800 miljoniem litru sniega aptuveni 300 stundās.

Savukārt Bormio trasē 2300 metru augstumā izveidots ezers 88 miljonu litru ūdens uzkrāšanai un uzstādīti 75 sniega lielgabali.

"Mēs pacēlām Bormio trasi jaunā līmenī," saka Serato, salīdzinot to ar "Ferrari ar jauniem pārnesumiem".

Kāpēc bez mākslīgā sniega vairs nevar?

Mākslīgais sniegs ļauj organizatoriem kontrolēt trases kvalitāti, cietību un drošību, skaidro Serato. Tas ir blīvāks, noturīgāks un mazāk pakļauts ātrai kušanai nekā dabīgais sniegs. "Tehnisko sniegu ir vieglāk apstrādāt, un tas ir drošāks, jo nesabrūk tik ātri," viņš norāda.

Taču galvenais iemesls ir klimata pārmaiņas. Temperatūras paaugstināšanās īpaši smagi skar kalnu reģionus, tostarp Alpus un Dolomītus.

Pēdējo piecu gadu laikā Itālijā slēgti aptuveni 265 slēpošanas kūrorti, jo trūkst sniega.

Nākotnē – arvien mazāk vietu olimpiskajām spēlēm

Pētnieki brīdina, ka situācija tikai pasliktināsies. Saskaņā ar Vaterlo Universitātes profesora Daniela Skota un Insbrukas Universitātes profesora Roberta Štaigera pētījumu: no 93 kalnu vietām, kur šobrīd iespējams rīkot augsta līmeņa sacensības, 2050. gados piemērotas varētu būt vairs tikai 52, bet 2080. gados – pat tikai ap 30, ja netiks būtiski samazinātas CO₂ emisijas.

Paralimpiskajām ziemas spēlēm situācija ir vēl drūmāka – pētnieki secina, ka bez mākslīgā sniega līdz gadsimta vidum piemērotu vietu gandrīz nebūs vispār.

Tomēr eksperti uzsver – arī mākslīgais sniegs nav panaceja. Francijas Valsts revīzijas tiesa jau 2024. gadā brīdināja: "Sniega ražošana nodrošina tikai relatīvu un īslaicīgu aizsardzību pret klimata pārmaiņu ietekmi."

Tā ir dārga, energoietilpīga un prasa milzīgus ūdens resursus, kas nākotnē var radīt nopietnu slogu vietējai videi.