Briesmīgais Latvijas ceļu stāvoklis izraisa autoavāriju Auces novadā, uzskata šoferi

Bedres dziļums bijis 35 centimetri, bet tās diametrs – aptuveni divi metri, norāda aculiecinieks Jānis Grābens. Auces novada iedzīvotājs arī atzīst, ka rudenī un pavasarī šis ceļa posms kļūst teju neizbraucams. Tādēļ tagad, kad noticis negadījums, tas nav pārsteigums.

Jautājumus par Latvijas ceļu stāvokli un to sakopšanu izbraucamā stāvoklī rada arī tas, ka greiders nolīdzināt bedri ieradies tikai pēc negadījuma. "Kā jau pie mums notiek, kaut kas tiek darīts tikai pēc tam, kad nelaime jau notikusi. Lūk, arī rezultāts!" skumjas pauž aculiecinieks.

Par laimi, nopietnas traumas kravas automašīnas šoferis avārijā nav guvis.

Skaties foto:

Drošas braukšanas skolas dibinātājs Arturs Priednieks portālam Skaties.lv pauž, ka ceļu stāvoklis ir minimāla vaina ceļu satiksmes negadījumā. "

Drošas braukšanas skolas dibinātājs Arturs Priednieks:

Autovadītājs, pirmkārt, pats novēro ceļu un atbild par to, ko dara. Ja ceļa stāvoklis neļauj braukt ātri, tad nebrauc ātri. Tas ir tāpat kā ar miglu – ja nav redzamības tad šoferim ir jāievēro atbilstošs ātrums.

Valsts policijas pārstāvji portālam Skaties.lv skaidro: "Vispirms ir būtiski saprast, ka policija nenosaka vainu, bet gan fiksē negadījuma apstākļus, aizpildot protokolu ceļu satiksmes negadījuma vietā, kurā tiek piefiksēti ceļa stāvoklis, ceļa zīmes, redzamība, automašīnas tehniskais stāvoklis un citi faktori. Katrs negadījums tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā ceļu satiksmes apstākļus. Piemēram, ja ceļš ir nelīdzens, šādos ceļa posmos tiek izvietotas atbilstošas ceļa zīmes, kas par to brīdina vai, piemēram, ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes. Ja autovadītājs šajā ceļa posmā tās nav ņēmis vērā un nav izvēlējies tādu braukšanas ātrumu un stilu, kas ir drošs, tad viņš ir pārkāpis noteikumus."

Latvijā par valsts nozīmes ceļu sakārtošanu atbild Latvijas Valsts ceļi, bet par pašvaldības nozīmes ceļu sakopšanu – novadu vai pilsētu pašvaldības.