2023. gada budžets: Saeimā lielākie strīdi ir par sociālo palīdzību un veselības finansējumu
Rit 12 stunda. Gaismu tuneļa galā attiecībā uz budžeta pieņemšanu vēl neredz. Deputāti neierasti ilgi skatījās budžeta pavadošo likumprojektu paketi. Un pašā budžeta likumprojektu, kurā ir 200 priekšlikumu, sāka skatīt tikai ap pieciem pievakarē.
Visu procesu pavada kaismīgas debates, kas ar atsevišķiem izņēmumiem vairāk pat atgādina tādu kā opozīcijas monologu. Koalīcijas pārstāvji tribīnē kāpj reti, bet opozīcija viņiem pārmet, kā noraida praktiski praktiski visus priekšlikumus un nav gatavi vairāk tērēties uz parāda tādām jomām, kā piemēram, sociāla palīdzība un veselība.
"Nu, kolēģi, nu vismaz kaut ko. Nu kaut ko vismaz atbalstiet, nu, neesiet taču skopi! Nu, kaut vai vienu, divus priekšlikumus! Nu, padomājiet!"
"Turpiniet selektīvi un nekompetenti salīdzināt mūs ar Eiropas līderiem, lai attaisnotu savu empīriski diskreditēto fiskālo fundamentālismu, kas jūsu gadījumā ir reliģija. Nāciet un debatējiet, nevis bļaujiet no tribīnes," aicināja Saeimas deputāts Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Koalīcijai piesaucot Eiropas Komisijas (EK) nosacījumus, Saeimas vairākums šodien noraidīja "Progresīvo" priekšlikumu, kura mērķis bija atvieglot veselības finansējuma palielināšanas iespējas budžetā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) savā atbildē skaidroja, ka, ja deficīts tiks palielināts, tad starptautiskās finanšu aģentūras varētu Latvijai noteikt sliktāku reitingu un sekas tam būtu lielāki procentu maksājumi par valsts parādu. Tas novēstu pie lielākiem maksājumiem arī iedzīvotājiem, kuriem ir kredītmaksājumi, brīdināja premjers.
"Es saprotu emocijas – tuvojas pieci – un dažiem sāk prasīties ēst, un tas uzkairina emocijas. Bet debašu būtība nav par veselības aprūpi, bet par to, kādā postā mēs gribam dzīt uzņēmējus Latvijā, jo, ja mēs palielinām Latvijas budžeta deficītu virs esošā, tad sekas ir sliktāks kredītreitings Latvijai. Tas nozīmē, ka valdība sāks maksāt ārējo parādu, kas automātiski nozīmē, ka privātās bankas visām mājsaimniecībām, kam ir hipotekārais kredīts un visiem uzņēmumiem ar aizdevumu, liks maksāt lielākus procentus."
Koalīcija piesauc un runā par uzvarošajām beigām. Ir gan dažādi varianti, ko tās nozīmē. Izskan varianti, ka tā varētu būt pusnakts, tiek arī piesaukti pat trīs naktī. Patlaban ir izskatīti tikai daži no pieminētajiem 200 priekšlikumiem. Ierasti, kad vakara ziņu izlaidumi beidzas, tad sākās raitāks darbs. Redzam arī, kā jo vēlāka stunda, jo vairāk debates novirzās konkrētiem priekšlikumiem un aiziet tādā kā pašplūsmā par visu ko, pieminot arī nesenus skandālus.
"Es gribētu jums novēlēt labu apetīti! Ap sešiem vakarā izskatās, ka mēs paši gribam apēst vienkārši kaudzi naudas, neko neatstājot tautai."
"Tā kā Kariņš saka: "Skraidīja kā peles zem galda. Jūs jau tur Aizsardzības ministrijā ne tikai zem galda, pa galdu skraidiet! 5. Saeimā klejoja tāds teiciens, ko jūs esat dzirdējuši: "Ja mēs ap Aizsardzības ministriju apvilktu dzeloņstieples, katrs zinātu, par ko viņš tur sēž."," pauda Saeimas deputāts Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").
Vēlāk Saeimas vairākums noraidīja "Progresīvo" priekšlikumu par 3,9 miljonu eiro līdzekļu piešķiršanu latviešu valodas apguves programmām pieaugušajiem. Koalīcijas politiķi līdzekļu nepiešķiršanu pamatoja ar to, ka līdzekļi prasīti no dotācijas zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. "Progresīvie" savukārt skaidroja, ka no attiecīgās naudas būtu iespējams finansēt latviešu valodas apguves programmas.
Atbalstu nesaņēma arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi par 2,7 miljonu eiro finansējumu investīcijām eksportējošos uzņēmumos un 1,2 miljonu eiro papildus finansējums jaunuzņēmumu nozares ekonomiskās attīstības veicināšanai, investoru tīkla Latvijā paplašināšanai un perspektīvu projektu atbalstam. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norādīja uz dažādiem atbalsta instrumentiem jaunuzņēmumiem, kas jau paredzēti valsts budžetā.
Deputāti noraidīja arī ZZS priekšlikumu par astoņu miljonu eiro finansējumu, lai segtu īres māju būvniecības sadārdzinājumu inflācijas dēļ.
Saeimas vairākums noraidīja arī gan Zaļo un zemnieku savienības, gan deputāta Edmunda Zivtiņa (LPV) iesniegtos priekšlikumus kopumā par papildu vairāk nekā 100 miljonu eiro piešķiršanu iekšlietu jomai.
Šis budžets ir pirmais īstais pārbaudījums jaunajai valdībai, jo, kā zināms, ja noraida budžetu, krīt valdība. Pagaidām gan nav liecību, ka kaut kādi dramatiski pavērsieni būtu gaidāmi.
Jau ziņots, ka Saeima 8. martā galīgajā lasījumā skatīs likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" un saistītos budžeta pakotnes likumprojektus.
Iepriekš valdības virzītos budžeta un saistītos likumprojektus jau atbalstījis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums.
Kā ziņots, 2023. gada budžeta projekta pakotnes likumprojektiem uz galīgo lasījumu saņemti gandrīz 250 priekšlikumi.
Gan Budžeta komisija, gan valdība iepriekš neatbalstīja Saeimas opozīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus valsts budžeta 2023. gadam pirms galīgā lasījuma. Reizē valsts budžeta projektā paredzēts atbalstīt ap 20 tehniskos priekšlikumus no ministrijām.
Saeima konceptuāli ir atbalstījusi valsts budžeta likumprojektu, kurā atbilstoši valdības sākotnējam piedāvājumam 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022. gada budžetu 2023. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.
Minētos skaitļus atbilstoši parlamentā gaidāmajiem lēmumiem bija paredzēts vēl precizēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
