"ABLV bankas" bijušais vadītājs Bernis pārliecināts par savu nevainīgumu
Ekonomisko lietu tiesa ķērusies pie šīs institūcijas neilgajā pastāvēšanas vēsturē vienas no apjomīgākajām lietām – runa ir par iespējamu naudas atmazgāšanu "ABLV" bankā vairāk nekā divu miljardu apmērā, kas notikusi ilgstošā periodā pirms bankas darbības pārtraukšanas 2018. gadā. Uz apsūdzēto sola kādreizējā bankas vadība, vēsta TV3 Ziņas.
Februāris pirms nu jau pieciem gadiem. ASV varas iestādes paziņo, ka plāno noteikt sankcijas tolaik vienai no lielākajām kredītiestādēm Latvijā "ABLV bankai". Par naudas atmazgāšanas shēmām, kas esot palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Tālākā notikumu attīstības gaita zibenīga. Maksājumu ierobežojumi "ABLV bankai", atsevišķi centieni situāciju vēl stabilizēt, taču bezcerīgi. Kredītiestādes krahs, "ABLV bankas" akcionāri lemj par pašlikvidāciju. Pa galvu, pa kaklu sākas centieni mēģināt sakārtot banku nozari, kas pārtop tā sauktajā finanšu sektora kapitālajā remontā, sākas policijas izmeklēšanas, tam visam pa vidu Latvijai draud iekļūšanai "Moneyval" naudas atmazgātāju sarakstā, no kā gan izdodas paglābties.
Šis viss atbalsojas vēl tagad. Ekonomisko lietu tiesa šodien sāka izskatīt krimināllietu, kurā apsūdzēta vairāki "ABLV bankas" kādreizējie augsta ranga darbinieki, tai skaitā bijušais kredītiestādes vadītājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis. Prokuratūras ieskatā, organizēta grupa šajā kredītiestādē vairāku gadu garumā bija radījusi infrastruktūru noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanai vairāk nekā divu miljardu apmērā, savukārt kādreizējais bankas vadītājs uzsver – uz apsūdzēto sola šodien nebūtu jāsēž nevienam.
"Es neatzīstu vainu. Neesmu izdarījis nekādu noziegumu, un vispār apsūdzības būtība man nav saprotama. Pat tagad."
Vai atzīstat, ka kaut kāda acu pievēršana vai sistēmu nepilnības bankā bija?
Sistēmu nepilnības ir administratīvā atbildība. Šeit ir krimināltiesa.
Lietu pēc būtības šodien vēl nesāka skatīt. Pamatā procesuāli jautājumi. Piemēram, nolemts, ka sēdes būs atklātas ar atsevišķiem izņēmumiem, kas skar komercnoslēpumu, tāpat dažādi iesaistīto pieteikumi. Viens no tiem gan ļoti zīmīgs. Tiesājamajam Kaspara Dreimaņa pārstāve pieteica noraidījumu prokuroram Rimantam Kuzmam. Valsts apsūdzības uzturētāju un apsūdzēto savulaik vienojušas ciešas draudzības saites.
Prokurors to neslēpa, taču norādīja, ka spēj šīs lietas nodalīt un pēdējā tikšanās bijusi 2017. gadā, vēl pirms visiem šiem notikumiem. Tālāka saziņa neesot sekojusi.
"Nē, nekas tāds nav bijis, jo pastāvēja šis kriminālprocess. Starp mums nostājās kriminālprocess."
Kuzmas godaprātu iesaistītie neapšaubīja, bet šis pavērsiens izraisīja tiesas zālei samērā neraksturīgas un filozofiskas diskusijas par draugiem, draudzību un spēju būt pretējās nometnēs.
"Es pasvītroju, – man ne mazāko pretenziju pret Kuzmas kungu. Es pat esmu priecīgs viņu šeit redzēt. Vai iedomājams no ētiskā viedokļa, ka divi draugi atrodas divās dažādās barjeras pusēs."
Tiesnese devās gandrīz stundu ilgā pārtraukumā, lai saprastu, ko tālāk darīt, un pēc tam noraidīja prokurora Kuzmu.
Pēc tiesas sēdes Dreimanis plašāk neiztirzāja, kāpēc nevēlējās kādreizējo draugu redzēt starp apsūdzības uzturētājiem.
Nākamā "ABLV banka" krimināllietas tiesas nozīmēta aprīlī, bet, visticamāk, tie būs gadi, līdz tiksim līdz pirmās instances spriedumam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
