"Ar budžetu vienmēr ir kā ar bitēm." Saeimas vēlēšanu gads raisa zināmas bažas par uzdzīvi ar valsts tēriņiem
Inflācija turpinās tukšot iedzīvotāju maciņus, savukārt ekonomikas izaugsmes rādītājos šogad neko iepriecinošu redzēt nevarēs. Tas izriet no Latvijas Bankas jaunākajām makroekonomisko rādītāju prognozēm. Nākamgad situācijai vajadzētu uzlaboties, taču zināmas bažas raisa tas, ka valdībai prātā nākamgad pamatā būs vēlēšanas.
Latvijas Banka šodien iepazīstināja ar savām jaunākajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, un faktiski esam samērā neierastā situācija, kad tautsaimniecībā stagnācijas pazīmes, bet pārtikas cenas turpina kurināt samērā augstu inflāciju. Turklāt šīs produktu grupas dārdzību nevarot izskaidrot tikai ar izmaksu pieaugumu, tāpēc atzinīgi vērtējama iniciatīva par to, lai vairotu cenu noteikšanas caurspīdīgumu un iespējas tās salīdzināt.
"Mēs noteikti nevaram pateikt, ka tur ir monopols vai maz uzņēmumu. Tā nav. Acīmredzot mums ir tirgus līderi, kas viens ar otru negrib iesaistīties asiņainā konkurences cīņā, un, kā viņi tās cenas nosaka, tā pārējie mēģina sekot. Pircējam arī jābūt aktīvākam, jāseko līdzi un varbūt nav jāatbalsta ar savu maciņu tās tirdzniecības ķēdes, kur cenas aug visstraujāk."
Salīdzinājumā ar decembra vērtējumu šā gada inflācijas aplēses būtiski palielinātas līdz 3,4%, savukārt iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognoze samazināta līdz 1,2%.
Par šo gadu tiktāl viss skaidrs. Vasara ierasti ir arī laiks, kad valdība un politiķi sāk domāt, kādas tad varētu būt budžeta iespējas nākamajā gadā. Un tam ļoti svarīgi ir, kas tad attiecīgajā laikā notiks Latvijas ekonomikā. Centrālā banka prognozē, ka mūsu iekšzemes kopprodukts nākamajā gadā varētu pieaugt par 2,8%, kas nav slikts rādītājs. No vienas puses, jau varētu šķist, ka mēs te runājam par dažiem procentiem un dažkārt par cipariem aiz komata, bet te svarīgs ir mērogs.
Mūsu ekonomikas izmērs ir aptuveni 40 miljardi eiro. Nepilni 3% klāt nozīmē, ka mūsu tautsaimniecība pieaug par vēl vairāk nekā miljardu eiro. Savukārt tālāk jau, rupji rēķinot, mūsu nodokļu un sociālu iemaksu ieņēmumi ir aptuveni trešā daļa no IKP, un tas jau tiešā veidā atsaucas uz iespējamiem papildu tēriņiem.
Šīm izaugsmes prognozēm gan vēl jāpiepildās laikā, kamēr trauksmaini vēji pūš pasaulē. Citu ekonomistu aplēses ir pieticīgākas. Tāpat tam pretim, protams, arvien augošas tēriņu vajadzības, un vēl viens zīmīgs aspekts. Pašreizējai valdošajai koalīcijai nākamā gada budžets pēc būtības būs pēdējais – 2026. gada rudenī Latvijā jāievēlē jauna Saeima. Faktiski priekšā vēlēšanu gada budžets, un tas raisa zināmas bažas par uzdzīvi ar tēriņiem.
"Nu ar budžetu vienmēr ir kā ar bitēm. Viss kaut kas jauns var parādīties. Piekrītu tam, ka politiskais process to ietekmē, bet, manuprāt, tas, kas Latvijas ekonomikai pietrūkst, ir strukturālo reformu. Iepriekšējos gados sarakstīto stratēģiju īstenošanu."
Latvijas Bankas prezidents arī mudina šajā situācijā valdībai plašāk domāt par birokrātijas un citu publisko tēriņu mazināšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
