Ar pabalstiem Latviju neizglābsim. Kur meklējami risinājumi dzimstības uzlabošanai?
Lai arī valstij tiešām ir ļoti daudz kas jādara dažādās jomās, dzimstības veicināšana ir viena no tām jomām, kurā rezultāti visumā ir ļoti vāji, runājot par citu valstu pieredzi. Ekonomisko stimulu ietekme uz dzimstību ir pārsvarā neliela un ātri pārejoša, norāda "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Bet ar ko mūsdienās iespējams stimulēt dzimstību, un vai tas vispār ir iespējams?
Efektīvs risinājums iedzīvotāju novecošanās un sarukšanas problēmai Latvijā vēl tiek meklēts. Turklāt Latvija ir viena valstīm, kur šie izaicinājumi jau ne pārāk tālā nākotnē būs īpaši aktuāli.
"Financial Times" pērnā gada 29. martā rakstīja, ka laikā no 1980. gada līdz 2019. gadam bagātās valstis trīskāršoja dzimstības veicināšanai veltītos resursus uz vienu iedzīvotāju reālā izteiksmē, bet dzimstības līmenis samazinājās no 1,89 līdz 1,53.
SEB bankas ekonomists Dainis Gaišpuitis norāda, ka pašreizējie reālākie risinājumi ir meklējami investīcijās iedzīvotāju veselības nostiprināšanā un nodarbinātības veicināšanā.
Ar pabalstiem dzimstību nestimulēsi
Savukārt, Strautiņš norāda, ka Latvija jau īsteno dzimstību veicinošu politiku, tāpēc iespēju, ko vēl uzlabot, nav daudz. Tomēr viņš atzīst, ka ekonomiskie stimuli nav galvenais faktors, kas varētu radikāli mainīt dzimstības tendences. "Ar ekonomiskiem stimuliem ir grūti pārspēt kultūras pārmaiņu ietekmi," viņš skaidro, norādot, ka mūsdienu sabiedrībā ģimenes veidošana tiek uzskatīta par izvēli, kas bieži tiek atlikta līdz vēlākam vecumam.
Lasi arī: Kā izrāpties no demogrāfijas "bedres"? Tas ir Nobela prēmijas jautājums – uzskata uzņēmējs
"Mums ir iespēja pēc bērna piedzimšanas palikt ar to kopā salīdzinoši ilgi, arī ienākumu aizvietošanas līmenis nav slikts. Nedaudzajās Latvijas vietās ar augošu bērnu skaitu rodas grūtības ar vietām bērnudārzos, bet šādās situācijās ir dilemma – ko darīt, zinot, ka šāda vecuma bērnu skaits samazinās. Pieļauju, ka dzimstības līmeni var paaugstināt labāka zemas dzimstības seku apzināšanās attiecībā uz katru personiski, jo īpaši, runājot par tālāku nākotni. Lai kāds nebūtu darba ražīguma pieaugums, zemas dzimstības turpināšanās nozīmēs, ka sabiedrības nākotne būs daudz trūcīgāka, nekā tā varētu būt. Tas ietekmēs arī cilvēkus, kuri ir izaudzinājuši bērnus. Taču risks viņiem, ka dzīves nogale var izrādīties vientuļāka un trūcīgāka, būs daudz mazāks," komentē Strautiņš.
Noskaties: "Nauda nav risinājums." Latvijā bērni dzimst arvien retāk
Jāpiebilst, – to, ka demogrāfijas uzlabošanas risinājumi nav meklējami pabalstos, portāla "tv3.lv" rakstu sērijā "[NE]vairosimies Latvijai?" akcentēja arī citi eksperti. Pabalstu sistēmai jābūt, taču tie drīzāk ir kā "blakus faktors," kas varētu motivēt otrā, trešā bērna ienākšanai ģimenē. Vairāk lasi šeit!
Bērnu skaits samazinās, bet pabalsti lielāki nepaliek. Kādēļ tā?
Pabalstu sistēma Latvijā ir veidota atbilstoši bērnu skaitam, tādēļ, ja dzimstība samazinās, pabalsti nesekos līdzi. "Valsts nauda šim mērķim tiek piešķirta atbilstoši pieprasījumam," skaidro Strautiņš. Tā kā valstī šobrīd pastāv citas prioritātes, piemēram, aizsardzības izdevumu palielināšana, tuvākajā nākotnē varētu būt ierobežotas iespējas palielināt izdevumus dzimstības veicināšanai, viņš norāda.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), prezentējot savu "valdības 4×4 uzrāviena plānu", norādīja, ka līdz šī gada trešajam ceturksnim plānots palielināt pabalstu ģimenēm ar bērniem, pilnveidot pabalsta sistēmu, veicinot pirmā un otrā bērna dzimšanu.
Autors: Kristiāna Rupeika
Nākamajā rakstu sērijas "[NE]vairosimies Latvijai?" rakstā aplūkosim, kāds atbalsts un pabalsti šobdrīs Latvijā pieejami ģimenēm.
Kopš 2021. gada ik gadu ziņu virsrakstos varam lasīt frāzi – "zemākā dzimstība pēdējo 100 gadu laikā". Pērn esam iekrituši vēl dziļākā "demogrāfijas bedrē" – oktobrī, novembrī un decembrī ik mēnesi dzimušo skaits vairs nepārsniedza tūkstoti. Politiķu un amatpersonu retorikā izskan aicinājumi un idejas situācijas uzlabošanai, tomēr iztrūkst skaidra plāna. Kādu nākotni ekonomikā, darba vidē un sabiedrībā nesīs šodienas statistika? Portāls "tv3.lv" rakstu sērijā "[NE]vairosimies Latvijai?" uzklausa ekonomistus un darba devējus, aplūko demogrāfijas rādītājus, citu valstu pieredzi, un skaidro – ko varam darīt labāk?
