Augstāki pat par Brīvības pieminekli – Latvijā ražoti portālceltņi pamazām iekaro Eiropas ostas
Rīgas ostā piektdien bija vērojami neparasti skati. Milzu portālceltņi tika gatavoti iekraušanai transportēšanas baržās. Šo celtņu augstums sasniedz 55 metrus. Salīdzinājumam, lai saprastu mērogus – Brīvības pieminekļa augstums ir 42 metri. Turklāt šie celtņi ir būvēti tepat Rīgā un augot pieprasījumam pēc tiem, Latvijai ir pavērusies jauna eksporta niša.
Šāda tipa celtņi ostu teritorijās nav nekas neparasts. Mazāki vai lielāki, tie atrodas teju visās pasaules ostās, kur tos izmanto, lai pārkrautu dažāda veida kravas. Tomēr Rīgas osta ir īpaša, jo šie divi milži šeit ir uzbūvēti!
Vairāk nekā 50 metru augstos metāla celtņus izgatavojis pašmāju uzņēmums "Rikon". Tas šobrīd ir vienīgais Baltijā, kas specifiski nodarbojas ar šādu smagsvara kraušanas tehnikas pilna cikla ražošanu, sākot no metāla konstrukcijām līdz inovatīvām vadības sistēmām.
"Viens ir saražot to metāla konstrukciju un visu to salikt. Bet otrs ir, lai tā mašīna kaut ko dara. Un tas ir ļoti liels darbs priekš mūsu speciālistiem un tiem, kas strādā, lai tur viss kustās un darbojas," skaidro "Rikon" ekonomikas direktore Alīna Deimonta.
Šobrīd visi uzņēmumā saražotie celtņi tiek eksportēti. Konkrēti šie divi dosies uz Turciju un par tiem uzņēmējs bijis gatavs maksāt vairāk nekā 10 miljonus eiro un lai vienu šādu milzu celtni uzbūvētu, nepieciešams vairāk nekā gads. Taču ārvalstu ostas ir gatavas gaidīt.
"Aktuālie projekti mums tagad ir Vācija, Slovākija, Spānija, Francija. Francijā jau Marseļas ostā ir mums viens celtnis. Jā, un potenciālie tirgi ir Beļģija un Itālija," saka Deimonta.
Celtņu ražošana notiek Rīgas Brīvostas teritorijā. Tās pārvaldnieks Ansis Zeltiņš šodien pauda, ka jaunu eksportējošo uzņēmumu piesaistes ostas teritorijai, pamazām kļūst par vienu no viņu stratēģiskajiem virzieniem, jo kravu apjoma samazinājums prasa domāt par jaunām darbības nišām.
"Tas nav jautājums vairs, ka mēs izteikti nodarbojamies ar kravu pārkraušanu, bet šeit attīstās arī dažnedažādi ražošanas segmenti, kuriem ir būtiski būt netālu no ostas. Un šis noteikti arī ir labs pierādījums tam. Jo skaidrs, ka tad, kad krāni ir salikti kopā, viņu pārvietošana pa sauszemi vairs nav iespējama. Tas tālākais ceļš ir uz kuģa vai baržas un tālāk pa jūras ceļu," pauž Zeltiņš.
Ari divi lielie portālceltņi, kas šobrīd vēl atrod ostas teritorijā, vairs ilgi tur nesliesies. Jau pavisam drīz tiem pakaļ ieradīsies īpaša barža, kas tos samontētā veidā nogādās Turcijas ostā Isdemirā. Paredzēts, ka ceļš līdz tai aizņems aptuveni divas nedēļas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
