"Augstsprieguma tīkla" valdē amatu pametīs Ilze Znotiņa, iemesls – valsts taupība
Valstij stratēģiski svarīgā uzņēmuma "Augstsprieguma tīkls" valdē pārmaiņas – pēc divu gadu darba valdes locekļa amatu pametīs Ilze Znotiņa. Uzņēmuma padome skaidro, ka lēmums ir kopīgs un saistīts ar valsts izdevumu samazināšanu. Ko par to saka aizejošā amatpersona, un vai šajā gadījumā fonā nav bijis arī politiskais spiediens?
"Augstsprieguma tīkls" ir kritiski svarīgs uzņēmums Latvijā, jo nodrošina valsts elektroenerģijas sistēmas stabilitāti, drošību un darbību. To vada valde piecu cilvēku sastāvā, taču līdz ar šā gada beigām viena valdes locekle – Ilze Znotiņa – darbu pametīs.
Znotiņas dosjē ir jaudīgs: vadījusi Finanšu izlūkošanas dienestu, par ko slavēta un kritizēta, bet pirms trim gadiem Saeimas vairākums izgāza viņas kandidatūru turpināt iesākto, pēc tam viņa tika pieņemta "Augstsprieguma tīkla" valdē.
Uzņēmuma padomē ziņo, ka Znotiņa sev uzdotos darbus pabeigusi līdz galam, un valsts iestādēm jātaupa nauda – viņas vietu valdē likvidēs.
Iniciatīva ir nākusi no katra atbildīgā virziena, zinot, ka atbilstība ir horizontāls virziens – iet uz beigām, tas bija ļoti loģisks risinājums, ko arī attiecīgais valdes loceklis ir piedāvājis, un pārējie, izdiskutējot, pastrādājot ar riskiem, ir akceptējuši.
Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja uzsver, ka nozares regulators SPKRC "nemūžam neierosinātu samazināt valdes locekļu skaitu, jo "Augstsprieguma tīkls" ir kritiskā infrastruktūra", tajā pašā laikā vērtējot notiekošo uzņēmumā, padome uzskata, ka četru valdes locekļu sastāvā spēs nodrošināt drošību un kvalitāti, un turpmāko izmaksu samazinājumu.
Parasti paziņojumi par izmaiņām valsts uzņēmumu valdēs nāk līdzi ar skandālu "komplektu" – vietas ir labi apmaksātas, reti kurš tās labprāt pamet, biežas ir tiesāšanās, lai paliktu amatā. Bet ne šajā gadījumā. Znotiņa piekritusi krēslu atstāt, viņai pienākas arī kompensācija.
"Kompensācija ir trīs algu apmērā, jo esam beiguši līgumu pirms termiņa, tas bija uz pieciem gadiem, ir nostrādāti trīs gadi," skaidro Bogdanova.
Znotiņa pašlaik atrodas Norvēģijā un savu skatījumu piekrita sniegt telefoniski. Viņa esot sev uzdotos darbus paveikusi, viens no svarīgākajiem atskaites punktiem – šogad finalizētā Latvijas sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu, lai mūsu elektroenerģijas sistēma darbotos neatkarīgi no Krievijas un Baltkrievijas. Ļoti sarežģīts projekts, kas sākās ap 2018. gadu, un to izdevies veiksmīgi noslēgt.
Redzot, ka valsts pārvalde iet uz izdevumu samazināšanu, Znotiņa nolēmusi sniegt priekšlikumu, ka viens no variantiem, kur "samazināties", ir tieši viņas postenis.
Uz jautājumu, vai nav bijis politisks spiediens darbu pamest, Znotiņa atbild noliedzoši.
Nē, galīgi nē! Tas nav bijis nekādā gadījumā. Protams, nozare ir ļoti sensitīva. Ir nepieciešamība, lai būtu lielāks politiskais fokuss uz enerģētiku, es pat aicinātu politiķus daudz vairāk redzēt. Mani ir bijuši superīgi divi gadi, bet nē, tas nav politisks stāsts.
Kritiskās infrastruktūras aizsardzība ir bijusi galvenā joma, ar kuras sakārtošanu Znotiņa šo divu gadu laikā nodarbojusies. Uz jautājumu, vai darbs nav pamests tādēļ, ka nolaidušās rokas, viņa atbild šādi: "Es varu atzīties, ka mans temps ir tāds ātrāks, man gribētos, lai mēs pārmaiņas veiktu ātrākā tempā, sevišķi, ņemot vērā, kas mums blakus atrodas, bet – nē – "Augstsprieguma tīkls" ir kolosāls kolektīvs, ar valdi, padomi un akcionāriem ir bijusi ļoti laba sadarbība."
Attiecībā uz profesionālajām gaitām un karjeras izaicinājumiem nākotnē, Znotiņa skaidro, ka ir jau zināms, ko viņa darīs, taču pagaidām paturēs to pie sevis. Darba gaitas "Augstsprieguma tīklā" viņai noslēgsies līdz ar šā gada pēdējo dienu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
