Bakalaura programmu un koledžu absolventu ienākumi līdz pat 8% augstāki nekā vidēji valstī

Visaugstākie ienākumi bijuši absolventiem, kas bakalaura grādu vai koledžas diplomu ieguvuši dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās. Šiem jaunajiem speciālistiem vidējie ienākumi bijuši, sākot no 13 344 eiro gadā.

IZM norāda, ka koledžas līmeņa absolventu ienākumi gadu pēc absolvēšanas bija vidēji 13 037 eiro, proti, par 8% augstāki nekā vidējie ienākumi valstī un nedaudz augstāki par bakalaura līmeņa absolventu ienākumiem, kas bija vidēji 12 863 eiro gadā.

"Tas nozīmē, ja jaunietis izvēlas studēt darba tirgū pieprasītā koledžas programmā, viņš jau pēc diviem vai trim gadiem var veiksmīgi konkurēt darba tirgū, kā arī turpināt studijas," monitoringa datu preses konferencē sacīja IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta vadītāja vietniece Dace Jansone.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores vietniece Ilona Kiukucāne apliecināja, ka absolventu monitoringa dati netieši apstiprina arī darba devēju iepriekš nosauktās populārākās mācību iestādes un programmas – visaugstāko atzinību jau devīto gadu guvusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), savukārt kā visatzītākā studiju programma jau ceturto gadu ir Latvijas Universitātes (LU) datorzinātņu programma.

Savukārt darba devēju visnovērtētākās koledžas ir Rīgas Tehniskā koledža, Juridiskā koledža, Rīgas Celtniecības koledža, Alberta koledža un Latvijas Kultūras koledža.

IZM informēja, ka pirmajā desmitniekā aiz LU datorzinātņu programmas ir RTU datorzinātņu, informācijas tehnoloģijas un būvniecības, LU komunikācijas un vadības zinātņu un biznesa augstskolas " Turība" uzņēmējdarbības programma. Desmitniekā ierindojas arī Banku augstskolas uzņēmējdarbības vadības programma, kā arī divas Juridiskās koledžas programmas – "Tiesību zinātnes" un "Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana".

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) minēja, ka absolventu monitoringa dati liecina, ka tieši medicīnas un robežsardzes koledžu absolventi ir 100% nodarbināti darbatirgū. Viņasprāt, tas nozīmē, ka darba tirgus pieprasījums un veiksmīgā sadarbība ar nākamā līmeņa, proti, bakalaura vai maģistra, augstākās izglītības iestādēm ļauj jaunietim kļūt finansiāli neatkarīgam un mērķtiecīgi pilnveidot savas zināšanas un karjeru, studējot koledžā.

"Tātad profesionālā ievirzes stiprināšana šajās mācību iestādēs ir svarīga tautsaimniecībā nepieciešamo speciālistu sagatavošanā," norādīja izglītības un zinātnes ministre.

Dati liecina, ka 100% nodarbinātība ir Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Valsts robežsardzes koledžas absolventiem, kurās pārsvarā studē jau aizsardzības un robežsardzes jomā strādājošie. Vienlaikus augsts nodarbinātības līmenis ir medicīnas, jūrniecības un policijas jomas koledžu absolventiem, un vairāk nekā 90% nodarbinātība arī Latvijas Jūras akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas, Banku augstskolas un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas bakalaura līmeņa absolventiem.

2017. gada absolventu monitoringa dati arī parāda, ka koledžas un bakalaura līmeņa absolventu nodarbinātība kopumā ir augsta – kopumā nodarbināti 85% bakalaura ieguvēji un 87,4% koledžas līmeņa izglītības ieguvēji.

Vienlaikus IZM norāda, ka gandrīz katrs trešais bakalaura līmeņa absolvents paralēli darbam studē.

Dati arī norāda, ka koledžu absolventu vidū salīdzinoši nedaudz augstāks bezdarba rādītājs 3,8%, taču starp viņiem arī zemāks emigrējušo īpatsvars.

IZM monitoringa dati liecina, ka bakalaura programmu un koledžu absolventiem ir augsts nodarbinātības līmenis – 86%. Tikai 2,7% bakalaura līmeņa un 3,7% koledžas līmeņa absolventu gadu pēc studiju beigšanas 2018. gadā bijuši bez darba, kopējam bezdarba līmenim Latvijā šajā gadā sasniedzot 7,4% līmeni.