Baltija gatava atslēgties no Krievijas elektrotīkla, taču nevar izslēgt agresorvalsts provokācijas

Neraugoties uz neseno sabotāžu Baltijas jūrā un elektrokabeļa starp Igauniju un Somiju bojāšanu, atslēgšanās no tā sauktā BRELL tīkla notiks 9. februārī. Netiek gan izslēgts, ka arī turpmāk Krievija īstenos provokācijas.

Lai gan Latvija jau kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar agresorvalsti, pa mūsu vadiem aizvien plūst kopīga elektrība.

Lai nodrošinātu tīkla stabilitāti, Baltijas valstīm jau vēsturiski ar Krieviju un Baltkrieviju ir kopīgs elektrotīkls jeb BRELL.

Šīs saites jau no 9. februāra būs pilnībā sarautas, jo Latvija, Lietuva un Igaunija sinhronizēsies ar Eiropas elektrosistēmu.

Rolands Irklis

AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs

"Tas nozīmē, ka mēs būsim pilnībā pašpietiekami un spējīgi kopā ar Eiropu nodrošināt energosistēmas stabilitāti. Un nekādā veidā vairs nebūsim atkarīgi no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmu darbībām vai to sniegtajiem pakalpojumiem. Atrodoties vienotā sistēmā ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs nevaram uz šiem partneriem paļauties pilnībā. Būtu risks par neplānotiem atslēgumiem vai centieniem ietekmēt mūsu apgādes drošumu."

Plānots, ka atslēgšanas no Krievijas notiks pakāpeniski un sāksies 8. februārī.

Vispirms Lietuva atslēgs savienojumus ar Kēnigsbergu un Baltkrieviju, tad Latvija slēgs savu vienīgo savienojumu ar Krieviju, kam sekos Igaunija ar savu trīs savienojumu atslēgšanu.

Divas dienas Baltijas valstis strādās izolēti, līdz 9. februārī caur "LitPol Link"  starpsavienojumu notiks Baltijas elektroenerģijas sistēmas sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu. "Un mēs attiecīgi turpmāk strādājam vienā sirdsritmā ar Eiropas Savienības energosistēmām," rezumē AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Vienota sirdsritma uzturēšana un enerģētikas neatkarība gan maksā, taču, kā norāda "Augstsprieguma tīklā" – iedzīvotāju rēķini pieaugs minimāli.

Paredzams, ka no 2026. gada par 1% pieaugs pārvades tarifs, vēl par ceturtdaļu procenta arī sadales tarifs. Savukārt no gada vidus pie katra patērētas kilovatstundas elektrības klāt varētu būt jāmaksā vidēji 0,3 centi par jaudas rezervēm. Kopumā gan par katriem patērētajiem 100 kilovatiem, izmaksu pieaugumam nevajadzētu sasniegt pat vienu eiro.

Gatis Junghāns

AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis

"Sinhronizācija kā tāda ļoti neietekmēs elektroenerģijas tīklu, jo no tā jau ir ārā Krievijas enerģija. Mūsu piegādes tika pārtrauktas jau 2022. gadā, arī dabasgāzes piegādes tik pārtrauktas 2023. gadā, līdz ar to no tāda energoresursu piegādes iztrūkuma no austrumu puses – tirgus to jau ir iecenojis un ņēmis vērā."

"Augstsprieguma tīklā" sola – sinhronizācijai nevajadzētu radīt elektroapgādes pārrāvumus, un, ja viss notiks kā plānots, iedzīvotāji šo procesu pat nepamanīs.

Esot gan jārēķinās, ka pārvades tīkls sastāv no tūkstošiem dažādu iekārtu, vairāk nekā simt apakšstaciju, līdz ar to pilnībā izslēgt tehniskus starpgadījumus neesot iespējams.

Turklāt esot jāņem arī vērā provokāciju un sabotāžas riski. Piemērs nav jāmeklē tālu – iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ decembra beigās tika bojāts elektrokabelis starp Igauniju un Somiju. Lai gan tas sinhronizāciju neietekmēs – nav izslēgts, ka mazākas vai lielākas provokācijas varētu turpināties.

Kaspars Melnis

klimata un enerģētikas ministrs, ZZS

"Mēs dzīvojam hibrīdkara ietvaros. Tā ir tā realitāte, kurā mēs atrodamies. Informācijas telpā droši vien būs liels dezinformācijas apjoms, kas nāks iekšā. Mēs to jau piedzīvojām, kad tests bija Kēnigsbergai. Daudzi cilvēki saņēma ziņas, ka it kā "Latvenergo" teica". Tālāk bija ziņa, ka jāsagatavojas tam un tam, jo viss būs neveiksmīgs. Tas ir tas, ko apzināmies, ka ir liela iespēja, ka tā būs."

Baltijas operatori gan esot gatavi dažādiem notikumu scenārijiem. Esot izstrādāts rīcības plāns arī ārkārtas sinhronizācijai ar Eiropu, ja gadījumā Krievija kā sabotāžas aktu nolemj pati vēl pirms 9. februāra Baltiju atslēgt no BRELL tīkla.