Banku analītiķi: Dabasgāzes cenu samazināšanās varētu pastiprināt inflācijas kritumu

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka  gāzes cenas Eiropā strauji samazinās – vēl 7.decembrī cena par megavatstundu (MWh) pārsniedza 150 eiro, bet šodien cena piegādei pēc mēneša ir 66,25 eiro par MWh. Tirgus dalībnieki paredz, ka cena nākamā gada februārī būs nedaudz augstāka jeb 76 eiro par MWh. Strautiņš skaidro, ka līdzīga attiecība cenām pēc mēneša un gada bija arī decembrī. Cena piegādēm 2025.gada februārī ir apmēram tāda pati kā piegādēm pēc mēneša – 67 eiro.

"Var cerēt, ka pilnīga gāzes cenu normalizācija notiks 2026.gadā," pauda Strautiņš, norādot, ka tad varētu atjaunoties tādas gāzes cenas un Latvijas iedzīvotāju ienākumu attiecības, kādas bija pirms pandēmijas. Gāzi ar piegādi 2026.gada vasarā šobrīd var iegādāties apmēram par 35 eiro par MWh, un Strautiņš skaidro, ka sagaidāmais gāzes cenu kritums ir saistīts ar sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanas un Eiropas LNG importa jaudu plānoto pieaugumu.

Ar gāzes cenām ir saistītas elektrības cenas, un brīžos, kad elektrības cenas Latvijā nosaka TEC-2 ražošanas izmaksas, elektrības cena ir aptuveni gāzes cena, kas reizināta ar divi, savukārt ziemā attiecība var būt zemāka, jo daļu no izmaksām nosedz siltuma pārdošana. Elektrības cena 5.janvārī "Nordpool" Latvijas zonā ir 112 eiro, un tas ir ievērojami zem decembra (264 eiro) vai novembra (226 eiro) vidējās cenas.

"Savukārt elektrības cenas ietekmē ļoti plaša preču un pakalpojumu klāsta izmaksas. Jau pirms šī gāzes cenu krituma varēja sagaidīt gada inflācijas samazināšanos, sākot no februāra, šim kritumam paātrinoties martā un aprīlī, bet vienciparu skaitļu zonu gada inflācijai sasniedzot maijā. Ja salīdzinoši zemas gāzes cenas noturēsies, tas inflācijas kritumu noteikti pastiprinās, bet scenārijs lielos vilcienos saglabājas tāds pats," norādīja Strautiņš, skaidrojot, ka gāzes cenu kritums var paātrināt brīdi, kad Latvijā sāksies deflācija. "Ja iepriekš šķita, ka tas varētu notikt 2024.gada sākumā, varbūt šis brīdis pienāks ātrāk," pauda Strautiņš.

Viņš skaidroja, ka Eiropas gāzes cenu indeksa lejupslīde nav vienīgais nozīmīgais izejvielu cenu kritums. Aizvadītā gada pēdējos divos mēnešos strauji samazinājās pārtikas, jo īpaši piena produktu cenas biržās. Arī naftas cenu vispārējā tendence ir lejupvērsta jau kopš jūnija. Pamazām izgaist arī citi faktori, kas veicināja lielo inflācijas pieaugumu laikā kopš 2021.gada vasaras – augstās konteineru pārvadāšanas izmaksas, komponentu deficīts ražošanas ķēdēs. Kā norāda Strautiņš, cenu līmenis šobrīd ir vairāk nekā par 20% augstāks nekā būtu bijis tad, ja būtu turpinājusies cenu līmeņa tendence, kāda valdīja līdz 2021.gada sākumam. Novembrī cenu indekss bija 42% virs 2015.gada līmeņa, vēl 2021.gada jūlijā indekss bija tikai 12% virs 2015.gada līmeņa. "Skaidrs, ka cenu līkne neatgriezīsies pie iepriekšējās tendences, bet daļēja korekcija notiks," pauda Strautiņš.

Attiecībā uz gāzes cenām Strautiņš pieļauj ļoti dažādus nākotnes scenārijus, skaidrojot, ka kraso cenu kritumu izraisīja siltais laiks ziemeļu puslodē apvienojumā ar Ķīnas ekonomikas vājumu. Laikā kopš 22.decembra gāzes krājumi Eiropā ir pieauguši, nevis samazinājušies, kas ir bezprecedenta situācija Eiropā, un siltā laika dēļ nozīmīga krātuvju tukšošana neatsāksies vismaz līdz janvāra vidum.

"Tas nozīmē, ka krājumu līmenis šīs ziemas beigās varētu būt ļoti līdzīgs tam, kāds bija iepriekšējās ziemas sākumā. Ja tirgus dalībnieki nonāks pie secinājuma, ka krātuvju atkārtota piepildīšana šī gada vasarā nesagādās grūtības, tad cenas var samazināties vēl vairāk. Taču aukstuma vilnis vai iespējama Ķīnas ekonomikas aktivizēšanās pēc koronavīrusa uzplaiksnījuma savukārt var gāzes cenu palielināt," skaidroja Strautiņš.

Arī "Swedbank Latvija" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece pauda, ka siltie rudens un ziemas mēneši Eiropā, stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un taupības pasākumi ir veicinājuši dabasgāzes cenu kritumu. Nīderlandes TTF biržā dabasgāzes cena darījumiem mēnesi uz priekšu ir samazinājusies no 235 eiro par MWh vidēji augustā līdz 115 eiro par MWh vidēji decembrī. Savukārt janvāra sākumā tā bija vien 65 eiro par MWh, kas gan joprojām ir stipri vairāk nekā iepriekšējā desmitgadē, kad cena svārstījās ap 20 eiro par MWh.

"Dabasgāzes cenu kritums, protams, ir laba ziņa, un tas palīdzēs ierobežot gan apkures, gan ūdens uzsildīšanas, gan elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Lētāka dabasgāze var palīdzēt samazināt arī, piemēram, minerālmēslu ražošanas izmaksas un attiecīgi to cenu. Tas savukārt mazinātu spiedienu uz lauksaimniecības produktu ražošanas izmaksām un tālāk pārtikas cenām," norādīja Buceniece.

Viņa gan uzsvēra, ka jārēķinās, ka gadījumā, ja ziema kļūst aukstāka vai ievelkas ilgāk, dabasgāzes cena, palielinoties pieprasījumam, var atkal pieaugt. Buceniece skaidroja, ka cenas kāpumu šī gada laikā var veicināt arī konkurence starp Eiropu un Āziju par LNG piegādēm. Lai gan Krievijas gāzes imports Eiropā ir samazinājies ļoti būtiski, tas nav pilnīgi apstājies, un aplēses liecina, ka Krievijas gāze, iespējams, vēl veidos aptuveni 10% no Eiropas gāzes vajadzībām. "Šo piegāžu apturēšana arī var celt cenu. Piedāvājuma puses faktori gan, visticamāk, būtiskāku lomu spēlēs attiecībā uz nākamo apkures sezonu," norādīja Buceniece.

Viņa arī skaidroja, ka paies laiks, kamēr šobrīd vērojamo dabasgāzes cenas kritumu biržā izjutīs iedzīvotāji un uzņēmumi Latvijā. Iepriekšējo cenu kāpumu sabiedrība neizjuta pilnā apmērā, pateicoties valsts atbalstam energoresursu cenu kāpuma šoka mazināšanai, un dabasgāzes cenai mazinoties, daļa no šiem atbalsta pasākumiem zaudēs aktualitāti. Piemēram, šobrīd ir spēkā cenas slieksnis 78,75 eiro par MWh apmērā dabasgāzei, ko iedzīvotāji lieto apkurei. Ja biržas cena arī turpmāk saglabāsies zem 78,75 eiro par MWh, tad, iespējams, februārī vai martā kritumu tarifos izjutīs arī tie gāzes lietotāji, kas gāzi pērk par tirgus cenu.

"Būtiski, uz kādiem nosacījumiem un par kādu cenu gāzi ir iegādājies tirgotājs. Ja gāze sagādāta iepriekšējos mēnešos un/vai par augstāku cenu, tad, visticamāk, biržas cenu kritums gala tarifos atspoguļosies ar lielāku nobīdi," norādīja Buceniece.

Kā pauda Buceniece, tāpat jāņem vērā, ka daļa gāzes, siltumapgādes pakalpojumu tarifu tiek administratīvi regulēta un attiecīgi nemainās katru mēnesi. Piemēram, publiskā tirgotāja AS "Latvijas gāze" jaunais tarifs tikko stājies spēkā un, visticamāk, saglabāsies nemainīgs līdz pat aprīļa beigām, kad gāzes tirgus tiks atvērts pilnībā un regulētais tarifs beigs pastāvēt.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka dabasgāzes cenu kritums Eiropā noteikti ir pozitīvs faktors Latvijas ekonomikai, jo tas mazinās elektrības un apkures cenas Latvijas iedzīvotājiem, un uzņēmumiem.

"Ir ļoti svarīgi, ka mazinās energoresursu nepietiekamības un energoapgādes pārrāvumu risks, kas bija viens no iemesliem, kādēļ gāzes cenas vasarā bija tik augstas. Tomēr pozitīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku nebūs jūtama uzreiz," pauda Āboliņš, skaidrojot, ka gāzes cenu krituma lielākā ietekme šobrīd ir uz elektrības cenām.

Viņš norādīja, ka Baltijas reģiona elektrības cenas "Nordpool" biržā sarukušas no vairāk nekā 400 eiro par MWh augustā līdz aptuveni 100 eiro par MWh pēdējās nedēļās. "Šo cenu kritumu šobrīd jutīs tie, kam ir dinamiskie elektrības tarifi. Vienlaikus Eiropā gāzes krātuvju aizpildījums pārsniedz 80%, ar pārsvarā vasarā iegādātu dabasgāzi par salīdzinoši augstām cenām. Tādēļ apkures cenas Latvijā šajā apkures sezonā būtiski nemainīsies," skaidroja Āboliņš.

Kā norādīja ekonomists, ja saglabāsies pašreizējās gāzes cenas, tad 2023.gada otrajā pusē apkures un dabasgāzes cenas varētu samazināties. Viņš gan atgādināja, ka šobrīd aptuveni pusi no energoresursu cenu sadārdzinājuma iedzīvotājiem kompensē valsts atbalsta pasākumi, tādēļ cenu kritums iedzīvotājiem gada otrajā pusē varētu nebūt ļoti liels, jo valsts atbalsts, visticamāk, būs mazāks.

Āboliņš norādīja, ka pagaidām ir grūti prognozēt, vai dabasgāzes cenu kritums varētu turpināties. Dabasgāzes patēriņš Eiropā 2022.gadā ir sarucis par 20%, janvāra sākums Eiropā ir siltāks nekā ierasts un pilnās gāzes krātuves Eiropā nozīmē to, ka šī brīža dabasgāzes pieprasījums ir zems. Tāpēc gāzes cenas mazinās.

"Gāzes patēriņa samazinājums ir nācis kopā ar ražošanas apjomu kritumu daudzās nozarēs un Eiropā kopumā šogad ir gaidāma recesija. Arī Ķīnā šobrīd ir lieli izaicinājumi un ekonomika neaug, tādēļ globālajā sašķidrinātās gāzes tirgū ir pieejamas gana liels gāzes apjoms," norādīja Āboliņš, piebilstot, ka brīdī, kad pasaules ekonomika sāks atkopties, situācija var mainīties un dabasgāzes cenas atkal var pieaugt.

Āboliņš skaidroja, ka par to liecina arī dabasgāzes nākotnes darījumu cenas, kas uz nākamo ziemu šobrīd ir augstākas nekā pašreizējās cenas."Tāpēc ir svarīgi turpināt attīstīt alternatīvas energoresursu avotus, lai mazinātu atkarību no dabasgāzes un nodrošinātu alternatīvus energoresursu avotus," pauda Āboliņš.