Birža turpina nīkuļot; valsts uzņēmumu akciju pārdošana joprojām bez virzības

Jau gadu gadiem turpinās diskusijas par to, ka daļu Rīgas pilsētai vai valstij piederošo uzņēmumu akciju varētu pārdot biržā. Virzības īsti nekādas, un kapitāla tirgus kapitāla tirgus ziņā būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm.

Kad uzņēmējam ir biznesa ideja, var mēģināt to īstenot par paša naudu, ja tāda ir, var doties uz banku pēc kredīta un var arī lūkoties kapitāla tirgu virzienā. Piesaistīt finansējumu, vai nu biržā izdodot obligācijas jeb parādzīmes vai akcijas, proti, ļaut ieguldītājiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem un dalīties nākotnes peļņā. Vai tie būtu mazi ieguldītāji, vai institucionāli investori, pensiju plānu pārvaldnieki.

Attīstības valstīs tieši šis akciju stāsts ir viens no svarīgākajiem investīciju finansēšanas veidiem. Latvijā – tālu no tā. Mūsu birža nīkuļo gadiem.

"Vēsturisko seku rezultāts. Pirmkārt, neveiksmīgā privatizācija. Otrs ir tas, ka ļoti daudzus gadus bankas tika uzskatītas kā vienīgais finansējuma avots," saka Latvijas Bankas viceprezidente Sanita Purgaile.

Paraugoties uz konkrētā tirgus apmēriem pret kopējo ekonomiku, redzams, ka obligāciju segmentā vēl ir kaut kāda aktivitāte, un pēdējā gada laikā tā pat pieaugusi. Savukārt, kad runa par akcijām, paveras pavisam bēdīga aina. Vairāki lieli uzņēmumu no tirgus aizgājuši, daži arī nākuši klāt, bet pamatā mazāki. Nedaudz senāks Latvijas Bankas ekonomistu apkopojums arī parāda, cik ļoti šajā ziņā atpaliekam pat no Lietuvas un Igaunijas.

Lai iedvestu vismaz kaut kādu dzīvību šajā visā jau gadu gadiem diskutē, vai nevajadzētu pārdot biržā valsts uzņēmumu akcijas, kādus 10-20%.

Apkopots, ka valdības pārziņā ir vesela plejāde kapitālsabiedrību, ar kurām to varētu mēģināt. Ar dažām gan būtu grūtāk, tās ar likumu noteiktas par neprivatizējamām. Plaši piesaukts, ka uz biržu varētu posties arī Rīgas pašvaldībai piederoši uzņēmumi.

Vietvaras pārstāvji šonedēļ informēja, ka "Rīgas ūdens" jau gatavojas pārbaudīt obligāciju tirgus ūdeņus. Pašvaldībai arī jautājumi, vai nav jāapvieno kādas kompānijas savā saimniecībā, vai nevarētu tirgot daļu uzņēmumu akcijas. Par virzību biržā tiekot spriests, te neesot nekāda runa par privatizāciju deviņdesmito stilā.

Jānis Lange

Rīgas pilsētas izpilddirektors

Es domāju, šis vārds "privatizācija" nevienam ļoti nepatīk, un daudzi saka, nevis "privatizācija", bet "prihvatizācija". Mēs nedomājam un nerunājam par mūsu kapitālsabiedrībām šādā kontekstā. Absolūti nē, mēs pat teorētiski neesam izskatījuši iespēju, ka varētu atdot vairākumu Rīgas pašvaldību akciju kādam citam.

Tiesa gan, lai jebkādas izmaiņas attiecībā uz galvaspilsētas kapitālsabiedrībām pieņemtu – vai tā būtu uzņēmumu apvienošana vai akciju tirgošana biržā, nepieciešams domes lēmums. Tātad politiska izšķiršanās, un pašreizējiem deputātiem pilnvaru termiņš noslēdzas jau vasarā, jūnijā – pašvaldību vēlēšanas.

Līdz tam nekas nenotikšot, atzīst domes vadībā, un pat neslēpj, ka labprāt sākumā paskatītos, vai kādu punu šajā procesā nedabūs valsts.

Vilnis Ķirsis

Rīgas mērs, "Jaunā Vienotība"

Labi, skatāmies, ejam ar valdību roku rokā. Skatāmies, ko valdība darīs, jo valdības pusē arī ir tās diskusijas. Mēs jau labprāt pamācītos no valdības piemēru un varbūt pat no viņu kļūdām, lai mēs izdarītu pareizāk.

Savukārt, vaicāts, vai valsts ir izdarījusi visus mājasdarbus savā pusē, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda: "Pilnīgi noteikti nē. Pirmkārt, mums vajadzēja politiskie vienoties, ka mēs vispār to darām. Tā bija tabu tēma. Tas ir otrs – jāiemācās to darīt. Tas galīgi nav vienkārši, mēs galīgi līdz šim ar šādām lietām neesam strādājuši. Jāiemācās veidot tāda veida uzņēmumus, kas būtu kotējami kapitāla tirgū un tas piedāvājums atbilst starptautiskam standartam. Nedz caurspīdīgums, nedz labas idejas nav bijusi populārākā tēma Latvijas ekonomiskajā vidē. Varbūt tā Rīgas piesardzība ir saprotama."

Finanšu ministrs gan uzver, ka tas jādara. Kā galvaspilsētai, tā valdībai, kurai pirmais darbs varētu būt tikt galā ar sarunām par LMT un "tet" akciju iespējamo atpirkšanu no līdzīpašnieka "Telia sonera" un tad virzīties uz biržu.

Naudas piesaiste caur valsts uzņēmumu kapitāla tirgū arī minēta par galveno iespējamo risinājumu šonedēļ plaši apspriestajai iecerei atpirkt no zviedriem milzīgas Latvijas meža platības, kas negaidīti izliktas tirgū.