Briseles jaunais budžets rada bažas Latvijai – mazāk naudas lauksaimniekiem

Zīle skaidro, ka budžeta struktūra mainīta tā, ka atsevišķās programmās – tostarp lauksaimniecībā un kohēzijā – paredzēts samazinājums, kas īpaši svarīgs Latvijai. Lauksaimniecības atbalsta otrā pīlāra finansējums ir iekļauts kopējā "nacionālajā aploksnē" kopā ar kohēzijas naudu un citām programmām, taču kopējais apjoms šajā aploksnē ir par aptuveni 10% mazāks nekā iepriekš. Tajā pašā laikā palielinās Eiropas Komisijas kontroles iespējas, nosakot mērķus un starpmērķus dalībvalstīm.

Eiropas Parlamentā valda neapmierinātība arī par pašu budžeta izstrādes un komunikācijas procesu. Zīle norāda, ka informācija par detaļām bijusi ļoti ierobežota līdz pat pēdējam brīdim, un arī atsevišķi komisāri nav zinājuši, ar kādu finansējumu var rēķināties, piemēram, transporta vai aizsardzības projektiem. Lai arī palielināts finansējums militārajai mobilitātei, piemēram, "Rail Baltica" un citiem projektiem, tas joprojām ir tālu no reālajām nepieciešamībām.

Latvijai situācija nozīmē sarežģītu izvēli starp dažādu nozaru finansēšanu. Lai arī formāli tiek piedāvāta lielāka elastība pār naudas sadali, faktiski Latvijai būs jāpielāgojas Eiropas Komisijas prasībām, vienlaikus riskējot ar mazāku atbalstu lauksaimniekiem un lauku attīstībai, kas var mazināt Latvijas konkurētspēju kopējā tirgū.

Turklāt Zīle atzīmē, ka Latvijai vēl ir ievērojami neapgūti līdzekļi no iepriekšējiem periodiem, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma grantu daļa un kohēzijas fondi. Līdz ar jauno budžetu Latvijai nāksies aktīvi strādāt, lai šos līdzekļus izmantotu efektīvi un laikus, pretējā gadījumā jaunie ierobežojumi un samazinājumi var atstāt reālu ietekmi uz Latvijas ekonomiku un reģionu attīstību.