Cenas kāps, bet algas 2025. gadā solās augt straujāk par dzīves dārdzību
Kā ar joku, ka demokrātija ir sliktākā valsts pārvaldes forma, izņemot visas pārējās, līdzīgi ir ar iekšzemes kopprodukta datu izmantošanu, lai saprastu, kas notiek tautsaimniecībā. Tur ir savas problēmas, bet īsti labāka varianta nav. Un tas, par ko mēs jums parasti stāstām un rādām ziņās, ir šī statistika. Konkrēti ekonomikas izmēra izmaiņas vienā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu laika gadu iepriekš. Savukārt tūlītējāku dinamiku un norises ekonomikā atspoguļo citi dati, tas ir, ceturksnis salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Un šeit uzreiz uzskatāmi varam redzēt, ka faktiski jau vairākus gadus Latvijas tautsaimniecība mīņājas turpat uz vietas un gada pēdējos ceturkšņos pat ieslīgusi nelielā, bet tomēr recesijā.
Švaks, vājš, nīkulīgs – vārdi, ko visbiežāk var dzirdēt, kad runa par Latvijas ekonomikas veikumu aizvadītajā gadā. Līdzīgi kā stagnējusi visa Eiropa, kur mums svarīgi eksporta tirgi, tādas pašas tendences esam novērojuši arī pašu mājās. Tautsaimniecības aktivitāti turpināja slāpēt gan joprojām augstās procentlikmes, kas attur iedzīvotājus no lielākiem tēriņiem un uzņēmējus no investīcijām, gan pamatīga piesardzība bažās par ģeopolitisko situāciju. Latvijas biznesam tas nozīmējis mēģinājumus meklēt laimi tālākās zemēs.
"Eiropas tirgus arī stagnē, to, ko mēs redzam un to, ko arī daudzi uzņēmēji dara, ļoti strauji maina, ieiet trešo valstu tirgos. Tas process ir jāturpina, vienkārši jāmeklē jauni tirgi, jo nu uzņēmējs ir riska ņēmējs, kādi ir ārēji apstākļi, ir jāmēģina izdzīvot un attīstīties, un to es arī visiem uzņēmējiem novēlu. Jābrauc tikai jūriņā."
Krievijas iebrukums Ukrainā un kādi pavērsieni tur, ASV jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps un iespējami tirdzniecības kari – daudz nezināmu faktoru, bet kopumā nākamajā gadā vajadzētu būt izaugsmei, lēš Kokrūpniecības federācijā. Šajā nozarē, izņemot meža īpašniekus un saplākšņa ražotājus, bijis gana grūts laiks. Tālāk vajadzētu būt labāk, patērētajiem gan nav daudz pozitīvu ziņu.
"Pieņemu, ka kurināmais, kas viens no galvenajiem, būs apmēram plus mīnus stabilās cenās, bet diemžēl pircējam ir jāsaka tas, ka šobrīd globālā inflācija ir notikusi diezgan strauji. Ja tā godīgi paraugās, tad šobrīd tās kokmateriālu cenas, piemēram, dēļu, nerunājot par saplāksni, bet, piemēram, OSB vai kokskaidu plātnēm cenas ir par mazu izmaksu līmenim, kāds ir. Tā iemesla dēļ tajā brīdī, kad jūs redzēsiet, ka kokrūpnieki platāk smaida, diemžēl jūs būsiet nelaimīgi, redzot cenas veikalos."
Nekas diži iepriecinošs nav sagaidāms arī pārtikas veikalos. Arī tajos jau tā augstās pārtikas cenas, visticamāk, turpinās augt. Interesantas tendences pēdējā laikā novērotas piena nozarē, liekot sviesta cenām plauktos uzšauties debesīs. Attiecīgajā sektorā par šo gadu neviennozīmīgs vērtējums.
"Gada sākums būs pietiekami apmierinošs piena lopkopjiem, viņš būs grūts piena pārstrādātājiem, jo cena turpina kāpt. Bet ne vienmēr mēs varam adekvāti palielināt gala produktu cenas. Un bez tam vēl mums ir jārēķinās, ka mūsu eksporta partneri nu arī rēķinās ar kaut kādu fiksētu cenu. Pārstrādājam, kurš atrodas starp piena ražotāju un pircēju ir visgrūtākā situācija. Kā vienmēr, mazumtirgotājam tā būs visvienkāršākā."
Apkopojot ekonomikas analītiķu prognozes, redzams, ka vidējā inflācija šogad sasniegs vismaz 2%, to gan pamatīgi pārsniegs joprojām spējais algu kāpums, kas šogad varētu būt robežās starp 6% un 8%. Latvijas IKP šogad varētu pieaugt par aptuveni 2%.
Acīmredzams, ka ekonomikas izaugsmē nekas spīdošs netiek prognozēts. Uzņēmēji šādos apstākļos sagaida aktīvu politiķu rīcību, gan valsts tēriņu mazināšanā, gan birokrātijas apkarošanā.
"Varbūt kā tāds postulāts parādās virsrakstos, bet mēs gribētu saprast, kā nonākt pie tā. Mēs par to Lohnesa ezera briesmoni visu laiku runājam, bet kā tiešām meklēt, meklēt risinājumus, un mums būs piedāvājums no mūsu puses."
Līdzīgs vēstījums par nepieciešamību mazāk runāt, vairāk darīt "tv3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" izskan no nu jau bijušā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņā Kazāka.
"Es domāju, ka Latvijai 2025. gads būs darba gads. Ja mēs gribam, lai lietas ir labāk, tad mums ir jāstrādā. Ne tikai iekšienē, lai ekonomiku stutētu vairāk, lai pastumtu uz priekšu. Nākamais gads, es mudinātu, ir tiešām tāds smaga darbs gads. Ne tikai Latvijā iekšēji, bet arī Eiropā kopumā, jo mums vajag spēcīgu Eiropu."
Vecā kontinenta vilkmi gan lielā mērā noteiks notiekošais Vācijā un Francijā. Abi Eiropas smagsvari šobrīd ierauti iekšpolitiskos satricinājumos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
