Cik ilgi turpināsies Eiropas Centrālās bankas augsto procentu likmju laiks?
Augsto kredītprocentu laiks tik drīz nebeigsies. Tas nozīmē, ka aizņēmējiem arī turpmāk būs jāsadzīvo ar lielajiem maksājumiem. Lai gan Eiropas Centrālā Banka pēc kārtējās likmju celšanas pieļāva iespēju turpmāk iepauzēt ar grožu savilkšanu, pretējs process, visticamāk, varētu sākties tikai nākamgad. Augstās likmes arī turpina nodrošināt lielisku peļņu bankām, vēsta TV3 Ziņas.
Secinot, ka desmitgadēm ilgi neredzēti augstie inflācijas rādītāji vairs nav pieņemami, Eiropas Centrālā Banka pērnā gada vasarā nolēma izbeigt gadiem ilgušo stimulējošo monetāro politiku, tā vietā tieši mēģinot ierobežot tautsaimniecības aktivitāti un bremzēt ekonomisko attīstību. Īstenojot ierobežojušo monetāro politiku, Eiropas Centrālā banka palielina naudas vai samazina naudas piedāvājumu naudas tirgū, tāpēc procentu likmes naudas tirgū pieaug. Vienkāršāk sakot, centrālie baņķieri Frankfurtē mēģina uztaisīt nelielu, bet tomēr krīzi ekonomikā, lai inflācija neiesakņotos un nekļūtu nekontrolējama. Šīs ir rūgtas zāles, par ko pārliecinās daudzi mūsu kredītņēmēji, kuru ikmēneša maksājumi piesaistīti EURIBOR.
Šīs likmes jau sasniegušas augstumus, kādus nebija redzējušas gadus 15. TV3 Ziņām ar savu pieredzi dalījās desmiti aizņēmēju, un ikmēneša maksājumi pieauguši, sākot no dažiem desmitiem līdz vairāk simtiem un pat gandrīz pustūkstotim eiro. Sliktākā situācijā, tā teikt, svaigie kredītņēmēji.
Lai arī sāpīgi, centrālajā bankā pamato, ka kredītņēmēji ir mazākā daļa sabiedrības, bet no inflācijas sarukšanas iegūs visi iedzīvotāji. Šis process ir sācies, bet Frankfurtē joprojām kareivīgs noskaņojums un šonedēļ bija jauni lēmumu par likmju celšanu.
Latvijas Bankā, kuras vadība piedalās šajos lēmumos, stāsta, ka citviet Eiropā šīs monetārās politikas izmaiņas izjūt pat plašāk.
"Jāsaka, ka Latvijā kredītu apjoms tautsaimniecībā ir stipri, stipri mazāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, tai skaitā arī Eiropas eiro zonas valstīs vidēji, līdz ar to šī tiešā ietekme, jāsaka, ir visai ierobežota. Savukārt lielāka ietekme tiešā veidā vērojama caur eksportu."
Tas jau notiek un grūtāki laiki Latvijas rūpniecībai, jo sevišķi tiem, kuri ražo būvmateriālus un konstrukcijas lieliem Eiropas tirgiem, tomēr arī mūsu iedzīvotāji sākuši piesardzīgāk tērēties, mazumtirdzniecības apgrozījums krīt, hipotekāro kredītu pieprasījums sarucis un mājokļu tirgus atdziest.
Bankas "Citadele" ekonomists pauž, ka, visticamāk, likmju celšana tuvojas noslēgumam un septembrī, iespējams, redzēsim pēdējo. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz sāksies pretējais process un likmes mazinās. Pagaidām inflācija krīt energoresursu un degvielas cenu iespaidā, taču citos segmentos ne tik ļoti.
"Vēsturiski ir bijuši precedenti, piemēram, 70. gados, kad inflācija bija viļņveidīga – viens vilnis, teiksim, centrālās bankas reaģē, samazina procentlikmes, nāk nākamais vilnis. Es domāju, ka tas risks joprojām ir gana aktuāls. Mana sajūta – ja mums nav lielas izmaiņas ekonomikā, bet ekonomika mazāk attīstās tā, kā mēs šobrīd sagaidām, nu tad ātrāk par nākamā gada vidu, visticamāk, procentu likmes netiks mazinātas."
Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns atzīmē, ka sāk parādīties bažas par sekām šiem augstajiem procentiem, jo sevišķi citās valstīs, kur lielāks kreditēšanas īpatsvars.
"Eiropas Bankas sāk gatavoties draudiem, ka maksājumi netiks veikti apmērā, kāds bija plānots." saka Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
Tajā pašā laikā šai monetārajai politikai ir blakusefekts. Komerbanku milzu peļņa. Kredītu procentu likmes klientiem augstas, noguldījumu likmes netiek atbilstošā apmērā celtas līdzi. Tas ļauj pamatīgi iedzīvoties uz šo likmju starpības, kā arī izdevīgi turot naudu centrālā bankā. Faktiski – pelnīt, īsti pat neko nedarot. Piemēram, Latvijas finanšu iestādes pirmajos sešos nopelnījušas 336 miljonus eiro, kas ir 2,6 reižu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
"Skaidrs, ka mūsu finanšu sistēma šādam izaicinājumam nav gatava, nav pietiekoši elastīga. Banku pusē šobrīd vairāk vai mazāk viss ir kārtībā, bet redzam, ka iedzīvotāju pusē nav kārtībā, arī uzņēmumu pusē nav kārtībā. Procentu likmes uzņēmumiem ir milzīgas, lai finansētu savu attīstību," atzīst Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
Latvijā joprojām aktuāla ideja aplikt ar papildu nodokli banku virspeļņu, līdzīgi kā to lēma Lietuvā. Par šo izšķiršanās gaidāma augustā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
