Vērtējot kopainu, redzams, ka ļoti lielai daļai cilvēku piešķirtais dīkstāves pabalsts sanāk neliels. Tas, visticamāk, liecina par neoficiālo ienākumu lielo īpatsvaru daudzās nozarēs.
Analizējot datus par izmaksāto dīkstāves pabalstu apmēriem un nozarēm, secināts, ka visvairāk pabalstu izmaksāti viesmīļiem un bārmeņiem, pavāriem, pārdevējiem un klientu apkalpošanas speciālistiem. Vidējā alga Latvijā 1076 eiro, bet vidējā dīkstāves kompensācija – 257 eiro. Proti, tas nozīmē, ka šādu pabalstu saņēmušie darbinieki 45% gadījumu pirms krīzes ir bijuši ar mieru strādāt par algu, kas ir diapazonā starp minimālo algu jeb 430 eiro mēnesī un 861 eiro, kas ir 80% vidējās darba samaksas valstī 2019. gadā. VID vadītāja Ieva Jaunzeme neslēpj, – krīze parādījusi bēdīgu ainu tā dēvēto aplokšņu algu jomā.
"Gada ienākumu deklarācijas iesniedz miljons iedzīvotāju, tas nozīmē, ka reizi gadā vismaz apskatās, cik tad ir bijis, un es negribētu ticēt, ka cilvēki ir tik naivi, viņš katru gadu iesniedz, redz tos savus 200-300 eiro, kas viņiem ir iekrituši oficiāli, bet viņš turpina ticēt, ka to pārējo viņam dod aploksnē tikai tāpat vien," saka Jaunzeme.
Sievietes dīkstāves pabalstu saņemšanai pieteiktas teju divas reizes biežāk nekā vīrieši, turklāt sievietes ir arī viszemāko pabalstu saņēmējas. Apkopojot datus, izveidots arī vidējā dīkstāves pabalsta saņēmēja portrets. Tā ir sieviete, rīdziniece, vecumā līdz 35 gadiem, kura pēdējo trīs gadu laikā viesmīles darbā saņēmusi stabilu, bet zemu atalgojumu.
"Sieviete saņem 250-260 eiro, kas ir šis pabalsts. Ja mēs skatāmies uz tādu maksimālo apmēru, tie ir 80% vidējās algas, tas ir 800 eiro bruto, un vēlreiz atgādināšu tā nav studente, kas meklē savu dzīves ceļu. Ja cilvēks saka, ka viņš Rīgā dzīvo ar 257 eiro, un visi tam tic, jo ir tādas algas, man ir bijis, kad man prasa, kā jūs iedomājaties, un es saku, bet mēs taču redzam to, ka par 257 eiro nevar ne dzīvokli noīrēt, ne iztikt. Jā, cilvēki ir gatavi strādāt nepiemērotos darba apstākļos par nesamērīgu algu," komentē Jaunzeme.
Publiskajā telpā vairākkārt izskanējis sašutums no daudziem uzņēmējiem, kas it kā tiek negodīgi apdalīti no valsts puses. VID ģenerāldirektore gan saka – "velns neesot tik melns kā viņu mālē". Covid-19 krīze gaismā izcēlusi problēmu, ka uzņēmēji bieži vien neuzrāda savus patiesos ienākumus. Tas, protams, tagad atspēlējies uz zemo pabalstu apmēriem vai arī saņemtajiem atteikumiem.
"Dažs no tiem, kas publiski izpaužas – jā, viņam ienākumi ir bijuši 500 eiro, kaut gan mēs redzam, ka publiskajā telpā viņš demonstrē pietiekami respektablu dzīvesveidu, un to jau neviens nepiemin tajā brīdī. Un, jā, mums ir bijis tā, ka mēs aizejam uz šo kafejnīcu, sēž šis uzņēmējs un saka, – nu, jā, tā mēs maksājam un darbinieki saka, – jā, jā, mēs tā arī izdzīvojam, un tajā dienā, kad pienākt tā patiesības stunda, mēs prasām, kāpēc tik maz," bilst Jaunzeme.
Jāatzīmē, ka turpmāk VID ierēdņiem būs ļauts izpaust informāciju par nodokļa samaksas termiņa pagarinājuma un pabalsta atteikuma iemesliem – tādējādi sniedzot pilnīgu informāciju par to, kāpēc atsevišķiem uzņēmumiem tiek atteikts dīkstāves atbalsts. Vienlaikus turpmāk dīkstāves pabalstus varēs pieteikt tikai par kārtējo mēnesi, nevis iepriekšējiem mēnešiem, bet par dīkstāves perioda beigu termiņu noteikts 30. jūnijs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
