Degviela kļūs dārgāka. TV3 skaidro, kā cenu izmaiņas kompensēs valsts
Transporta enerģija nākotnē kļūs arvien dārgāka, turklāt neatkarīgi no tās veida. Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis meklē veidus, kā mazināt ietekmi uz patērētājiem, veicinot pāreju uz zaļāku transporta sistēmu. Ar atbalsta fondu un pakāpenisku pieeju valstis centīsies padarīt ilgtspējīgu mobilitāti pieejamāku visiem.
Straujais degvielas cenu pieaugums un virzība uz zaļāku enerģiju ekspertu ieskatā liks Latvijas patērētājiem pārdomāt savas transporta izvēles. Tomēr, lai mazinātu ietekmi uz ikdienas izmaksām, valsts meklē risinājumus, kas palīdzētu sabiedrībai pielāgoties šīm pārmaiņām.
"Patērētāja uzmanība mainīsies, patērētājs vairāk skatīsies gan uz transportlīdzekļa iegādes izmaksām, gan uz degvielas izmaksām konkrētam transportlīdzeklim, gan uz uzturēšanas izmaksām, tai skaitā, arī valsts pieeju. Nākamos desmit gadus noteikti turpināsim braukt ar dīzeļdegvielu un benzīnu – jautājums ir, kādu daļu mēs no tā zaļināsim un kāda būs degvielas cena?"
Tikmēr Eiropas Komisijas izveidotais Sociālais klimata fonds ir atbildes solis, lai mīkstinātu enerģētikas pārejas finansiālo slogu patērētājiem. Fonda mērķis ir ne vien mazināt fosilās degvielas izmantošanu, bet arī atbalstīt cilvēkus, kas ir mazāk aizsargāti un kuriem pāreja uz zaļāku transportu sagādātu grūtības.
"Mēs saprotam, ka ir satraukums par to, ka degvielas cenas pieaugs, bet lai to kompensētu un arī ienākumi no šīm emisiju kvotām, nonāks šajā Sociālajā klimata fondā, kurā Latvijai būs pieejami kopumā 600 miljoni eiro uz septiņiem gadiem. Labā ziņa ir tā, ka neskatoties uz to, ka degvielas cenas visdrīzāk pieaugs, ir kompensējošs mehānisms."
Degvielas cenu kāpums raisa bažas patērētājos, taču ir skaidrs, ka visi nevarēs savu autoparku nomainīt uz videi draudzīgākiem spēkratiem. Tāpēc šobrīd svarīgs uzdevums ir pēc iespējas palēnināt izmaksu pieaugumu, lai pāreja uz zaļāku enerģiju būtu pakāpeniska un vieglāk izturama.
"Tas pareizākais ceļš varbūt darīt to pakāpeniski, neuzlikt no kādas konkrētas regulas vai direktīvas ieviešanas datuma automātiski visiem šo slogu, bet to mēģināt īstenot pakāpenisko. Ir dažādi veidi, degvielu sajaukumi, kurus mēs varam izmantot un iespējams tādā veidā šo cenu pakāpeniski kāpināt."
Tā kā Latvijā nav naftas pārstrādes rūpnīcas, mēs arī turpmāk iepirksim fosilo degvielu, ievedot to no Lietuvas vai Somijas, tomēr uz vietas jau ražojam pirmās paaudzes biodegvielu un biometānu jeb zaļo gāzi.
Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģētikas ilgtspējas departamenta direktore Aija Timofejeva norāda, ka nākotnē tirdzniecībā varētu nonākt arī modernā biodegviela. "Ir arī sarunas par aviācijas modernās degvielas ražošanu. Ja mēs skatāmies uz 2030. gadu, tad ministrija redz, ka, zaļinot transporta enerģiju, patērētājs maksās mazāk," teic Timofejeva.
No 2030.gada par obligātu noteikts, ka visām ES dalībvalstīm degvielā jābūt noteiktam atjaunīgās enerģijas apjomam, savukārt Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu ar viszemāko atjaunīgās enerģijas īpatsvaru degvielā.
Eksperti arī prognozē elektroautomašīnu skaita palielinājumu – ir apstiprināts arī 15 miljonu atbalsts no valsts. Atbildīgās ministrijas mērķis ir palielināt elektroauto skaitu līdz 20 000 jeb 2,5% no kopējā autoparka.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
