Dzīves dārdzība: valdība neplāno aktīvi pievērsties augsto pārtikas cenu problēmām

Otrdien saņēmām pozitīvas ziņas par dzīves dārdzības pieauguma tempa bremzēšanos. Gada inflācija jūnijā jau atkal bija rakstāma tikai ar viencipara skaitli, un skaidrs, ka ilgstošā nepatīkamā tendence lūst, tomēr bažas rada pārtikas dārdzības noturība.

Burkāni, sīpoli, bumbieri, cukurs. Statistiķi apkopojuši, ka daudzi produkti joprojām maksā krietni dārgāk nekā gadu iepriekš. Arī apelsīni, baltmaize, majonēze, saldēti dārzeņi. Pārtikas segmentā cenas gada laikā palielinājušās par vidēji 14,4%, krietni lielāks rādītājs nekā vispārējā inflācija.

Tas, salīdzinot jūniju pret iepriekšējā gada jūniju. Vērtējot krietni īsākā termiņā, pēdējos mēnešos, pārtikas cenas vidēji ir sākušas nedaudz, nedaudz sarukt, bet to noturība pārsteidz, ņemot vērā, ka energoresursu cenas dramatiski nokritušās, arī pasaules pārtikas cenas īsti vairs neatspoguļo to, ko redzam mūsu veikalu plauktos. Gan ekonomisti, gan citi eksperti, gan politiķi arvien skaļāk vērš uzmanību, šim visam pamatota ekonomiska skaidrojuma vairs nav. Finanšu ministrs pat izteicies, ka šeit saskatāma tikai vēlme nopelnīt.

"Es redzu, ka pārtikas ķēdēm ir jāpārvērtē savi uzcenojumi un jārīkojas adekvāti. No minimālā sastāva viņiem būtu tās cenas jāiesaldē un nebūtu tās jāceļ. To, ko viņi šobrīd dara," norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Arī lauksaimnieku organizācijas un ražotāji kritizējuši tirgotājus par lielajiem uzcenojumiem. Publisko pārmetumu krustugunīs nonākušie lielie tirdzniecības tīkli "met bumbiņu atpakaļ" uz iepriekšējiem ķēdes posmiem – lauksaimniekiem un pārstrādātājiem, kas jau konkrētus pārtikas produktus saražo, tie necenšoties un nesteidzoties laist uz leju savas cenas.

Abi lielie mazumtirgotāji "Rimi" un "Maxima" izvēlējās, ka viņu vietā ar TV3 labāk varētu runāt nozares asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. Viņš uzsver – piegādātāji izvēlās nogaidīt ar izmaiņām cenu politikā, turklāt ir arī tādi, kas nāk pat klajā ar pieprasījumiem tās celt.

"Lai Latvijā samazinātos cenas, tam būtu jānotiek praktiski visā pārtikas piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam, un te ir jābūt pārrunām, varbūt pat nežēlīgām pārrunām starp tirgotājiem un ražotājiem, lai nonāktu pie pareizā risinājuma, bet šobrīd tas absolūti nenotiek vispār," stāsta Krūzītis.

Vaicāts, kāpēc šādas sarunas vispār nenotiek, viņš saka: "Tāpēc, ka joprojām ir tāda ilūzija, ka par jebkādu naudu saražoto preci es varēšu pārdot."

Lai gan neapmierinātība liela, valdība neplāno šajos procesos iejaukties. Uz jautājumu, vai šajā situācijā ir kaut kas, ko varētu darīt, viņš atbild: "Jā, jā, man ar šo jautājumu visu laiku uzdod. Tas viens, kas ir ļoti svarīgi, ka sabiedrība vērš uzmanību uz šo procesu, un, protams, iedzīvotāji arī var vērtēt – balsot vai nebalsot ar savu maciņu. Protams, galēji radikāls solis ir, ka valsts sāk regulēt vienu vai otru, tā teikt, cenu procesu. Nu, viņš nav īsti labs, nu tā es negribētu."

Ministrs norāda, ka Konkurences padome patlaban vērtē norises pārtikas nozarē un tikai uzklausot šos secinājumus valdība skatīsies, vai kas jālabo. Konkurences sargi plāno savas aktivitātes noslēgt tuvāk gada nogalei.