ECB ceļ procentu likmes. Vai Latvijas iedzīvotājiem kredītmaksājumi kļūs dārgāki?

ECB pērnā gada vasarā sāka celt procentu likmes, proti, cik kredītiestādēm izmaksās aizņemties no tās un – uz kādiem nosacījumiem varēs uzglabāt naudu. Banku klientiem augstākās procentu likmes faktiski nozīmē dārgākus gan esošos, gan jaunus kredītus.

Teorijā – palielinot šīs izmaksas centrālās bankas var bremzēt ekonomisko aktivitāti un mudināt gan valstis, gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus dzīvot taupīgāk, attiecīgi arī slāpējot spiedienu uz cenām. Starp apsvērumiem arī tas, ka lieli aizņēmumi ir mazākajai daļai cilvēku, bet no inflācijas cieš visi.

TV3 Ziņās jau vēstīts, ka atkarībā no individuālā līguma aizņēmējiem, kuru kredīti piesaistīti naudas tirgus indeksam EURIBOR, ikmēneša maksājumi jau pieauguši un ļoti plašā amplitūdā – no padsmit eiro līdz pat vairākiem simtiem. Sagaidāms, ka augšupvērstā tendence turpināsies.

Kad ECB lemj par procentu likmēm, tā raugās uz situāciju eirozonā kopumā, nevis konkrētās valstīs. Šonedēļ aktualizēti dati. Eirozonas vidējā inflācija. Lai gan ar krītošo tendenci, bet joprojām 7%. Tas ir tālu no noteiktā mērķa rādītāja – 2%.

Ceturtdien, 4.maijā, ECB izziņoja jaunāko likmju kāpumu, tiesa gan ar mazāk tempu nekā iepriekšējās reizēs. Tas tāpēc, ka vērojama agrāko lēmumu ietekme uz kreditēšanas ierobežošanu, bet to pārnese uz reālo tautsaimniecību vēl nav skaidri aplēšama. Tomēr likmes jāceļas, spiediens uz cenām saglabājas spēcīgs.

ECB prezidente Kristīne Lagarda norāda: "No Somijas līdz Portugālei, no Baltijas valstīm līdz Spānijai. Jā, tiešām, ir ģimenes, kas cieš tāpēc, ka tām maksājumi gājuši uz augšu mūsu procentu likmju celšanas rezultātā. Tās diemžēl nav kaut kas tāds, ko mēs varam atvieglot vai mazināt. Mūsu uzdevums ir cenu stabilitāte, mūsu uzdevums ir samazināt inflāciju."

Kā stāsta ECB padomes loceklis, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ceturtdienas lēmumu gaidās vismaz daļu finanšu tirgi EURIBOR likmēs jau bija iecenojuši, taču tās pieaugs vēl.

"Es nudien sagaidītu, ka līdz ar procentu likmju kāpumu kredītiem turpinātu kāpt arī depozīta likmes noguldījumiem," saka Kazāks.

Gan Latvijā, gan visā eirozonā patlaban satraukums par pārtikas inflāciju. Tā nekrīt tā, it kā šķietami vajadzētu globālo cenu tendenču ietekmē.

"Šeit ir virkne, visticamāk, arī konkurences elementu. Tajā pašā laikā, visticamāk, arī kaut kāda negausība varētu būt viens no iemesliem. Protams, arī iedzīvotājiem pašiem vajag skatīties, vai šis cenu kāpums ir pamatots. Ja šis cenu kāpums, viņuprāt, nav pamatots, tad meklēt pie citiem tirgotājiem pieejamākas preces," norāda Kazāks.

Pārtikas inflācijas aspektu paredzēts padziļināti izpētīt līdz ECB nākamajai sanāksmei. Sagaidāms, ka arī tad centrālie baņķieri varētu turpināt celt procentu likmes.