Eiropas Centrālā banka signalizē iespējamu procentlikmju samazināšanu šogad

Paberzēt elkoņus ar globālajiem līderiem Pasaules ekonomikas forumā Davosā bija ieradusies arī Eiropas Centrālās Bankas prezidente Kristīne Lagarda. Frankfurte pēdējā pusotrā gada strauji cēlusi procentlikmes nolūkā sadārdzināt kredītus un pēc būtības uztaisīt nelielu krīzi eiro zonā, lai tādējādi slāpētu inflāciju. Pērnajā rudenī kāpums piebremzēts, un finanšu tirgi jau kādu laiciņu prognozē, ka Frankfurte varētu šogad sākt likmju cirpšanu. ECB prezidente pretim gan pastāvīgi teikusi, ka Frankfurte gatava tās turēt augstas tik ilgi, cik būs nepieciešams.
Šonedēļ intervijā Davosā ECB prezidente piesardzīgi pieļāva, ka šovasar varētu tikt ieslēgta atpakaļgaita. Iespējams.

"Daži cilvēki argumentē, ka mēs varbūt pāršaujam pār strīpu, ka riskējam. Būtu lielāks risks, ja mēs rīkotos pārāk strauji un tad nāktos atgriezties pie ierobežojumiem. Mēs būtu izniekojuši pūliņus, ko visi ieguldījuši pēdējos 15 mēnešos," saka Eiropas Centrālās bankas prezidente Krīstīne Lagarda.

Finanšu tirgu prognozes par Frankfurtes tālākajiem lēmumiem redzamas EURIBOR likmēs. 12 mēnešu EURIBOR uzskata par galveno tendenču rādītāju, kam ierasti seko arī pārējās. Un 12 mēnešu EURIBOR pēdējos mēnešos, pat bez Eiropas Centrālās Bankas likmju samazināšanas, sarucis par aptuveni pusprocentpunktu. Tam piesaistīts aptuveni 12% Latvijas kredītņēmēju ar mainīgajām likmēm. Gandrīz divām trešdaļām ir sešu mēnešu EURIBOR, arī tas nedaudz samazinājies pēdējos mēnešos, bet mazākā apmērā.

Šī nosacītajai pretimstāvēšanai starp finanšu tirgiem un ECB vēstījumiem ir arī pamatojums.

"Inflācijas gaidas ietekmē pašu inflāciju. No ekonomikas teorijas viņi mēģināja novērst jaunu inflācijas vilni, teiksim, prognozējot un stāstot par to, kādas nākotnē varētu būt likmes, kas ir arī normāli – inflācijas gaidu vadība," skaidro Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Situācija gan sarežģīta. Klasiski – ceļ likmes, bremzējas ekonomika, pieaug bezdarbs. Šoreiz pēdējais eiro zonā izpaliek, kas nozīmē, ka spiediens uz algām turpināsies. Labas ziņas darbiniekiem, sliktas uzvarai cīņā pret inflāciju.

"Grūti atrasts precedentu. Nav vairāk tā, ka tas, kas strādāja iepriekš, strādā šobrīd," saka Bērziņš.
"Es domāju, ka lēmums par ekonomikas stimulēšanu eiro, eiro kurss pret dolāru un citu banku politika šobrīd rada milzīgas galvassāpes Eiropas Centrālajai bankai," norāda dekāns.

Sāpošās galvas Eiropas centrālajiem baņķieriem būs jāliek kopā jau nākamnedēļ, kad gaidāma kārtējā sanāksme Frankfurtē.