Eksperti: Zemākais punkts ekonomikā aiz muguras, steidzami jāceļ konkurētspēja
Latvijas ekonomiskās prognozes kara dēļ ir piesardzīgi drūmas, tomēr inflāciju šogad vairs neprognozē tik šokējoši augstu kā pērn. Tas secināts pētījumā, kas domāts kā palīgs valsts attīstības plānošanā. Šajos plānos gan vienmēr iztrūcis paša galvenā – ko domā un kā jūtas tie, kuriem šī nākotne būs jābūvē, proti, Latvijas jaunieši. Šoreiz viedoklis vaicāts arī viņiem, vēsta TV3 Ziņas.
Līdz šim ekonomikas prognozes un valsts attīstība plānota, nezinot pašu galveno – ko domā tie, kuriem šī nākotne būs jābūvē – Latvijas jaunieši? Tagad tas ir noskaidrots.
Domnīcu "LV PEAK" pirms trim gadiem savā paspārnē izveidoja Latvijas Universitāte, izvirzot ambiciozu mērķi – zinātniski pamatoti vērtēt valsts konkurētspēju un sniegt rekomendācijas valdībai. Tā nu klajā nākusi otrā šīs domnīcas makroekonomikas analīze, un secinājums – brīžiem pat laikapstākļus prognozēt esot vieglāk nekā ekonomiku, kādā dzīvojam.
Tomēr zemākais punkts esot aiz muguras – pēc drūmā rudens algas nākamgad augs, tiesa, inflāciju tās gan nespēs panākt. Un "sarkanā" lampiņa mirgo virs inovācijām, digitalizācijas, citiem vārdiem – produktivitātes ailītes.
"Bez produktivitātes izaugsmes mēs nevaram sagaidīt augstāku konkurētspēju. Jāizlieto lielie valsts resursi – un tie ir lieli, arī no ES fondiem. Es aicinu neierakt tos betonā, bet investēt pētniecībā, inovācijās, lai beidzot varam apsteigt mūsu kaimiņus."
Un nākotnes izaugsme gulst uz tiem, kuri darba tirgū ienākuši nesen – jaunieši. Līdz šim neviens pat neesot noskaidrojis, cik daudzi savu personīgo nākotni saista ar Latviju. Tāpēc jautājums – kur paliek Latvijas potenciāls?
"Mums ir risks, ka mūsu potenciāls pēkšņi atradīsies ārpus Latvijas teritorijas. Tieši šāds skatījums – kā radīt pilnveidošanas iespējas jauniem cilvēkiem Latvijā, ir viens no uzdevumiem ilgtspējas nodrošināšanā."
Piesaistot pētījumu centru SKDS, tiem, kuri jaunāki par 30, jautāts – kā vērtē valsts un kā – savu personīgo labklājību. Atklājās interesanta aina.
"Ja kopumā skatāmies, kur jaunieši vērtē ekonomisko situāciju, bezdarbu, cenas, lielās līnijās redzam pesimismu, ko redzam citās aptaujās, proti "vissirslikti.lv". Situācija mainās tajā brīdī, kad jaunieši paši novērtē savas darba izredzes, finansiālo stāvokli un tā tālāk."
Divas trešdaļas jauniešu ir apmierināti ar savu finansiālo stāvokli. Vēl vairāk! Puse paredz, ka tuvākā gada laikā tas tikai uzlabosies. Līdzīgs optimisms arī attiecībā uz darba izredzēm, kas viss kopā veido drošību par savu personīgo nākotni.
Tiesa, optimisms ir īpašība, kas līdz ar gadiem un saskaršanos ar dzīves reālijām mēdz sarukt, secina pētnieks, tāpēc interesanti būs pētīt Latvijas jauniešu noskaņojumu ilgtermiņā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
