Pieaug bažas par Paldisku termināļa pabeigšanu laikā

Aizbildinoties ar tehniskiem apstākļiem, ko esot izraisījušas Rietumu sankcijas, Krievija šovasar sāka samazināt gāzes piegādes Eiropai, savukārt 11. jūlijā šā resursa plūsma pa "Nord Stream 1" cauruļvadu apstājās pilnībā. Maskava šo pārrāvumu pamatoja ar apkopes darbiem. Par spīti bažām Centrāleiropā, kas tas varētu nenotikt, tagad, paredzētajā laikā gāzi atkal sūknē.

Par spīti Krievijas gāzes piegādes atjaunošanai Eiropas Savienības līmenī saglabājas nemainīga nostāja. Maskava nav un nebūs uzticams piegādātājs. Visticamāk, arī turpmāk Kremlis turpinās izmantot šo resursu kā ieroci, lai ietekmētu un šantažētu valstis ziemas gaidās.

Tieši tāpēc Eiropas Komisija vakar aicināja dalībvalstīm brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu par 15% un piešķirt tiesības padarīt taupīšanas mērķus obligātus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim. Šādu iespēju neizslēdz arī Vācijā.

"Šo karu nerealizē tikai ar ieročiem pret Ukrainu. Šajā hibrīdkarā arī enerģija ir kara ierocis. Tikpat patvaļīgi, cik Krievijas prezidents dienu no dienas bombardē mērķus Ukrainā, viņš attiecas pret pārtikas drošību un enerģētisko drošību," saka Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

Latvijas ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) skaidro, ka Briseles vēlmju sasniegšana gāzes taupīšanā Latvijā nebūtu problēma. Šā resursa izmantošana Latvijā jau būtiski krītas – gan saistībā ar augsto cenu, gan atbalsta pasākumiem, lai virzītos prom no šā energoresursa.

Vienlaikus aktuāls jautājums, vai nākamajai apkures sezonai gāzes mums vispār pietiks. Patlaban Inčukalna krātuve piepildīta tikai par 45%, un ne viss paredzēts Latvijas patēriņam. Mājsaimniecības gan varot justies droši, jo to patēriņam rezerves sagādātas.

"Mēs nevaram pateikt, ka mūs līdz pavasarim ir gāze, visai sezonai. Mēs šobrīd esam vērtējuši, ka mums pietiks resursa līdz šā gada beigām, tieši tāpēc ir ļoti stratēģiski svarīgs vēl viens terminālis Baltijas valstīs – Paldiskos," teic Indriksone.

Tas vajadzīgs tāpēc, ka Klaipēdas termināļa jauda ir ierobežota un visam reģionam nepietiek.

Enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis piekrīt, ka Latvijai Briseles mērķu sasniegšana grūtības neradītu. Šis komisijas solis vairāk esot saistīts ar Rietumeiropu, kas tikai tagad sāk aptvert problēmas apmēru. Vienlaikus gan aizvien milzt bažas par Paldisku projektu.

"Tad, kad kāda projekta virzībā izdodas sasniegt progresu, parasti par to netiek klusēts. Tas, iespējams, arī ļautu mazināt saspīlējumu tirgū. No Igaunijas puses tādus ļoti nozīmīgus jaunumus mēs diemžēl nedzirdam," norāda Valdmanis.

Ekonomikas ministrijā informē, ka paredzētais projekta pabeigšanas laiks joprojām nav mainīts – tas vieš cerību, ka novembrī jaunais terminālis būs.