Ēnu ekonomika joprojām rij miljardus; eksperts pārmet politiķiem prioritāšu trūkumu
Vai 14. Saeimā var nolikt pilnvaras ar labi padarīta darba sajūtu ēnu ekonomikas mazināšanā.
Neuzrādīti ienākumi, neuzrādīti darbinieki, aplokšņu algas. Cik liela kādā valstī ir ēnu ekonomika, un cik daudz naudas tādējādi netiek iekasēts budžetā, ir grūti nomērīt, tāpēc jau tā ir ēnu ekonomika. Bet ilggadējais šīs jomas pētnieks Arnis Sauka pauž, ka šī pelēkā zona ir pamatīga.
Tie ir miljardi. Tas ir daudz, tā ir milzīga nauda. Ja mēs kaut vai desmito daļu, divdesmito daļu no tā dabūt ārā, tas nosegtu. Es varbūt uzreiz gribētu zinātnē ieguldījumu, bet daudziem jau vajag, iekšlietās vajag, vajag veselībā.
Sasaukuma izskaņā 14. Saeimā šonedēļ bija sanāksme, lai atskatītos, kas ir un kas nav izdevies šajā jomā.
Kas 14. Saeimas laikā noticis ar ēnu ekonomikas apmēru Latvijā? Ja paraugāmies uz ikgadējo un tradicionālo profesora Saukas pētījumu, varam redzēt, ka pēdējos gados šis pelēkās zonas apmērs mūsu tautsaimniecībā patiešām ir gājis mazumā par dažiem procentpunktiem. Paveroties dziļāk pagātnē – uz pēdējiem 10 gadiem -, redzams, ka šīs problēmas dziļums īstenībā ir gana stabils un mūsu ekonomikā svārstās kaut kur starp 20 un 25% pret iekšzemes kopproduktu.
14. Saeimas laikā šis jautājumam pievērsās arī Valsts kontrole, kurai galvenais secinājums bija, ka vairāk notiek cīņa pret sekām, nevis cēloņiem. Proti, vairāk dažādi kontroles pasākumi, mazāk tādas lietas kā paredzama nodokļu politika un birokrātijas mazināšana. Piebalso arī pētnieki.
Tajā lietderības revīzijā mēs jau bijām uz robežas, ka mēs revidējam politiku. Tas plāns, tā pieeja. Tajā pašā laikā Valsts kontrole nav tā, kas veido politiku.
"Nākamajai valdībai stingri padomāt un nepieļaut to pašu praksi, kāda bija pērn, kad nodokļu politika tika skatīta atsevišķi no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. Šīs lietas nevar skatīt atrauti. Tā būtība ir viena un tā pati lieta," saka Latvijas Universitātes pētnieks Andris Saulīti.
Dažādām tautsaimniecības nozarēm dažādi secinājumi. Ēnu ekonomikas kontekstā pastāvīgi piesauktie būvnieki klāsta, ka saraustīti sitot pa ēnu darboņiem beigās cieš viss sektors, un komersanti tiek tieši spiesti meklēt dažādas optimizācijas iespējas, savukārt, piemēram, lauku tūrismā akcentē nodokļu slogu.
"Mēs varam iedomāties, ka tā ir liela deviņstāvu māju, kur visu māju saucam par ēnu ekonomikas darboņiem, bet īstenībā tikai kādi divi vai trīs dzīvokļi, iespējams, nodarbojas ar kādu sliktu darbnīcu," saka Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.
10% vienmēr ir bijusi vēsturiska nodeva – gan baznīcai, gan kungam, gan nolikt sev zeķē. Tie ir 10%, kurus cilvēki, acis nepamirkšķinot, ir gatavi maksāt.
Ēnu ekonomikas pētnieka Saukas vērtējumā problēma slēpjas tajā, ka patiesi par prioritāti šīs pelēkās zonas ierobežošana nav bijusi noteikta par prioritāti.
"Tur ir nopietni jādomā, lai tās ēnas tomēr mazinātu un to naudu tādā veidā budžetā iedot. Kāpēc es domāju, ka tas, visticamāk, nenotiks, lai arī kā es gribētu… Pirmkārt, tas ir grūti. Prasa sadarbību starp dažādām ministrijām, sadarbību starp dažādiem partneriem, kaut vau datu apmaiņā. Un visbeidzot – naudu jau ir viegli paņemt citur. Kamēr valsts varēs aizņemties, kamēr varēs budžetu varēs kāpināt. Ko tur ēnas mazināt par vienu vai diviem procentiem. Var taču aizņemties," saka Sauka.
Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
