Kā nosargāt internetbankas un bankas kartes datus?
Bankas novērojušas, ka pieaug tādu gadījumu skaits, kad jaunieši kļūst par tā dēvētajiem "naudas mūļiem" jeb nelegālās naudas kurjeriem. Tas notiek arī digitālajā vidē. Vienlaikus, joprojām pietiekami liels cilvēku skaits krīt par upuriem naudas izkrāpēju rokās, informē TV3 raidījums "900 sekundes".
Aizvadītās nedēļas laikā Latvijā tikuši saņemti jauni ziņojumi par lielu naudas summu izkrāpšanu. Bankas "Citadele" Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs Kaspars Briška raidījumam "900 sekundes" atklāja, ka krāpniecības metodes būtiski nav mainījušās – izvilināt no cilvēkiem internetbankas pieslēgšanās datus un viltus zvani.
"Tie visi ir viltus investīciju fondi, kriptovalūtas. Cilvēks aizskaita naudu noziedzniekam un viņam apmaiņā tiek iedota pieeja kādai virtuālai platformai, kurā redzams kā it kā pieaug ieguldīto līdzekļu apjoms ar milzīgiem procentiem," norāda Briška.
Lasi vēl – Izstrādāts jauns veids, kā norēķināties par pirkumiem ar bankas karti
Nozagtie karšu dati nereti nonāk tīmeklī, un krāpnieki mēģina ar šīm kartēm iesākumā norēķināties kādā internetveikalā. Ja šāda darbība paliek nepamanīta, seko lielāku naudas summu nozagšana.
Pēdējo gadu laikā pieaudzis "naudas mūļu" skaits, kas darbojas internetā. Viņi ir nākamais posms pēc krāpniecības izdarīšanas. Nozagtā nauda tiek legalizēta, izmantojot vietējos "naudas mūļus". "Viņiem tiek pārskaitīta šī nauda. Tā kā tā parsti nav liela naudas summa, tad šajās darbībās iesaistās arī jaunieši. Viņi tālāk šo naudu izņem no bankomāta un nodod krāpniekiem rokās vai arī pārskaita to, izmantojot savu internetbanku," skaidro Briška.
Plašāk par to, kā nosargāt savu kontu, skaties sižetā!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
