FM: Covid‑19 krīzes mazināšanai valsts iztērējusi 820 miljonus eiro

Ārkārtējās situācijas laikā Covid-19 krīzes mazināšanai valsts šajos vairāk nekā divarpus mēnešos kopsummā iztērējusi 820 miljonus eiro. Lai arī vēl nav aprēķināti nodokļos neieņemtie nodokļi, Valsts kasei tas neesot bijis kritiski liels trieciens, – apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"). Kasē vēl pieejami teju 3 miljardi eiro.

"Esam labākā situācijā nekā prognozēts," saka Reirs.

Valdības operatīvā reaģēšana ar dīkstāves pabalstu izmaksu, PVN atmaksu katru mēnesi, nevis reizi gadā, nodokļu nomaksas atlikšana uz trīs gadiem, krīzes garantiju un aizdevumu programma uzņēmējiem esot ļāvusi izvairīties no bezdarba masveida pieauguma. Maijā un jūnijā darbā atgriezās 30 000 cilvēku. Finanšu ministrs gan apzinās – liela daļa uzņēmēju vēl turpinās izjust krīzes sekas. Te cer uz Eiropas Komisijas Latvijai piedāvāto ekonomikas daudzmiljardu atveseļošanas instrumentu. Vienlaikus atslābt nevarot. Ja ekonomikas satricinājumi notiks Latvijas galvenajos eksporta tirgos, būs problēmas.

"Mums ir jāmēģina prognozēt un uzturēt eksportējošo uzņēmumu konkurētspēja. Tāpēc gatavojam palīdzības programmu, finansēt lielos aizdevumus piecu gadu vietā uz desmit, gan arī subsidētās darbavietas, lai eksportspējīgie uzņēmumi varētu noturēties tirgū un nākt ar jauniem piedāvājumiem," skaidro Reirs.

Tikmēr premjers liek noprast, – tā kā ārkārtējos apstākļos tika uzrādīta spēja vadīt valsti attālināti un ar ierobežotu skaitu cilvēku, nav izslēgta iespēja tagad samazināt ierēdņu skaitu ministrijās, valsts iestādēs un pašvaldībās.

"Mēs vairāk esam redzējuši, kā efektīvāk var strādāt. Protams, laika gaitā tas atspoguļosies tajā, ka darbinieku skaits samazināties, praktiski vajadzētu samazināties," saka Kariņš.

Premjers, kurš pateicas sabiedrībai par vīrusa izplatības ierobežojumu, vienlaikus akcentē, – ārkārtējās situācijas beigas nenozīmē pilnībā visu ierobežojumu atcelšanu. Iekštelpās drīkst pulcēties vienkopus ne vairāk par 100 cilvēkiem, ārtelpās līdz 300 cilvēkiem. Tas dod iespēju organizēt mākslas, kultūras un sporta pasākumus, kursus, seminārus un citas kolektīvās nodarbes.

"Iespēja vairāk pulcēties – tā nav brīvība drūzmēties. Tā ir liela atšķirība. Slimība joprojām pastāv. Mūsu robežas ir aizvien vairāk atvērtas. Tas nozīmē, – palielinās risks, ka kāds varētu saslimis ierasties no ārzemēm," uzsver Kariņš.

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") norāda: "Divu metru īpašā un svarīgā nozīme paliek arī rīt un, visticamāk, arī līdz gada beigām."

Un vismaz vēl visu jūniju obligāti jāvalkā sejas maskas sabiedriskajā transportā, veselības un sociālās aprūpes centros. Publiskajās vietās jāturpina nodrošināt roku dezinfekcijas līdzekļi. Turklāt kā jaunums – no 10.jūnija varētu palielināties veikto Covid-19 testu skaits.

"Visiem Latvijas iedzīvotājiem, arī bez saslimšanas simptomiem, ir iespēja veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu. Tā kā tagad var ceļot un pulcēties, ir svarīgi, ka ar testu palīdzību identificētam iespējami inficētos cilvēkus," saka Viņķele.

Veselības ministre arī akcentēja, – ja atkal sāksies masveida Covid-19 uzliesmojumi, būs slodze slimnīcām un daudz pacientu ar smagu slimības gaitu, atkal varētu noteikt daudz stingrākus pulcēšanās ierobežojumus.