FM prognozes nākamajam gadam: Ekonomikas izaugsme kopā ar augstu gada vidējo inflāciju
Valdības darba kārtībā šodien vairāki ar nākamā gada valsts budžetu saistīti jautājumi, kas ieskicē to, kāds izskatīsies 2023. gada galvenais tēriņu dokuments.
Starp svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem – Finanšu ministrija prognozē, ka nākamgad Latvijas ekonomika pieaugs par 1%, faktiski pārsniedzot 40 miljardu eiro, vienlaikus gada vidējā inflācija joprojām būs augsta – 6,5%. Tāpat turpināsim manāmi dzīvot uz parāda – deficīts 3,3% no IKP.
Savukārt paveroties pašā budžeta bāzē jeb naudā, par kuras izlietojumu jau ir skaidrība, redzams, ka nākamgad tā pieaugs par vairāk nekā miljardu – līdz 13,6 miljardiem eiro. Šeit liela loma energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam, vecuma pensijām, lielākiem izdevumiem aizsardzībai, Latvijas-Baltkrievijas robežas stiprināšanai, kā arī dažādiem pabalstiem.
Jau tuvākajās dienās Latvija nākamā gada budžeta plāna projektu iesniegs Eiropas Komisijā. Nekas dramatisks mūsu prognozēs gan neesot. Pat ja tās kaut kas no tā izrādītos pārlieku optimistisks, tā nebūtu liela nelaime.
"Emocionāla trauma no tā saucamās dižķibeles laikiem. Ja nepiepildījās prognozes, tas nozīmēja, ka jāsamazina izdevumi vai jāpalielina nodokļi. Vajadzēja tā saucamo konsolidāciju. Šobrīd mēs dzīvojam diezgan atšķirīgā pasaulē. Latvija ir finansiāli daudz spēcīgāka valsts."
Šoruden valsts galvenā politikas dokumenta izstrādē atšķirsies no iepriekšējiem gadiem. Pēc Saeimas vēlēšanām esam tādā kā starpvaldību periodā, un tas nozīmē, ka par visiem papildu tēriņiem un jaunā budžeta izstrādi pabeigs jaunais Ministru kabinets. Tas attiecīgi arī nozīmē, ka jau simbolisko tradicionālo ceļu no Finanšu ministrijas uz Saeimu ar budžeta portfeli rokās mēros jau jaunais ministrs.
Atbilstoši pašreizējām prognozēm tā sauktā fiskālā telpa jeb naudas summa, ko nākamā valdība varēs sadalīt gadu no gada finansējamiem mērķiem, piemēram, skolotāju vai mediķu algām, būs aptuveni 100 miljonu eiro. Klāt tam vēl var potenciāli vienoties par kādām ārkārtējām un vienreizējām investīcijām.
"Jebkurā gadījumā ir pēctecība no viena budžeta uz otru. Mums ir vidēja termiņa budžets. Budžetu mēs apstiprinām trijiem gadiem. Ja gadījumā līdz gada beigām nav izveidota valdība, nekāda krīze neiestājas. Mēs turpināsim dzīvot ar budžeta ietvaru."
Ja koalīcijas sarunas būs sekmīgas, jaunā valdība jau novembra sākumā varētu ķerties pie budžeta tālākas izstrādes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
