"Raibs" būtu visprecīzākais vārds, ar kuru raksturot to, kāds šis gads varētu būt Latvijas ekonomikā. Tas tāpēc, ka situācija dažādās nozarēs sagaidāma ļoti dažāda. Kamēr vien varēs turpināt attīstības kursu, citus vismaz kādu laiku vēl turpinās slāpēt ierobežojumi. Ekonomisti prognozes liecina, ka mūsu iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad varētu būt kaut kur starp 4% un 5%.
"Gada sākums varētu būt pietiekami saspringts. Negatīvā ziņā nāk līdzi omikrona nenoteiktība – cik plaši epidemioloģiskie pasākumi bus nepieciešami. Neprognozēti nepatīkams faktors ir šīs augošās enerģijas cenas," pauž "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Tieši augstās enerģijas cenas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā aizvadītājā gadā esam piedzīvojuši sen neredzētus inflācijas rādītājus. Šajā ziņā nekā iepriecinoša. Līdzīgas tendences redzēsim arī turpmākajos mēnešos. 2022. gadā vidēja inflācija varētu būt ap 6%, savukārt sākotnējā posmā pat pietuvoties divciparu skaitlim.
"Pirmo reizi kopš 2010. gada Latvijā faktiski nebūs reālā algu pieauguma. Vismaz dažus mēnešus. Salīdzinot iespējamo vidējās algas pieaugumu un vidējo cenu pieaugumu – algās kāpumu apēdīs inflācija. Faktiski jau šobrīd, kad mēs runājam, tas tā varētu būt noticis," saka bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Šogad plānotās izaugsmes pamatā lielā mērā vērienīgās investīcijas, kas gan no Eiropas, gan no vietējiem avotiem plūdīs Latvijas ekonomikā. Liela daļa no tām dzelžos un betonā. Lietās, ko kādam būs jāuzbūvē. Paralēli, piemēram, "Rail Baltica", Ķekavas apvedceļš un daudzi citi vērienīgi projekti.
"Pārkaršanas riski būvniecības nozarē pilnīgi noteikti ir kaut kas tāds, par ko ekonomisti uztraucas un par ko vajadzētu uztraukties arī valdības pusē.Tas, ko būvniecības nozarē uzņēmēji atzīmē, ir darbaspēka trūkums," teic Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Nozarei uzkarstot, šie projekti sadārdzināsies. Attiecīgi rūpīgi jāplāno, lai aktīvākā fāze tajos nenotiek visos vienā laikā. Vienlaikus darbaspēks ir aktuāls jautājums ne tikai būvniecībā, bet arī ekonomikā kopumā. Tautsaimniecībai augot, visi to neizjūt vienādi. Latvijā vērojama divu ātrumu attīstība, un tas uzskatāmi redzams tieši darba tirgū, kas ir visas ekonomikas spogulis. No vienas puses, trūkst darbinieku, no otras puses, nākamgad gaidāms pat bezdarba pieaugums strādāšanas ierobežojumu dēļ.
"Ir nozares, kas attīstās ļoti veiksmīgi un kurās trūkst darbaspēka. Ir nozares, kas objektīvi ietekmēs pandēmijas dēl vai nu kas nespēj pārorientēties, sekot jaunākajām tendencēm un ir norieta stadijā. Piemēram, tranzītbizness, kas pēdējo gadu laikā ir būtiski sašaurinājies," norāda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Atbilde šai, nu jau strukturālajai Latvijas ekonomikas problēmai ir atbilstoša valsts politika – pārkvalifikācijas un pieaugušo izglītības programmas.
Visām šīm prognozēm par Latvijas ekonomiku, protams, liela atruna. Pēkšņi pandēmijas vai ģeopolitiski pavērsieni var visu sagriezt kājām gaisā. Atliek cerēt, ka tā nenotiks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
