Šajos 13 gados Gausa krēsls ir ļodzījies ne vienreiz vien, taču pēdējais gads bijis īpaši trauksmains.
Pamatkapitāla samazināšana par vairāk nekā pusmiljardu eiro, valsts gatavība atteikties no akciju kontrolpaketes, tūkstošiem atceltu reisu, finanšu problēmas, aizdevumu pārkreditēšana, ilgstoši investoru meklējumi, Vācijas aviomilža "Lufthansa" piesaiste, izmaiņas uzņēmuma pārraudzības padomē, gandrīz 120 miljonu zaudējumi.
Pēc koalīcijas sanāksmes satiksmes ministrs norādīja: "Cilvēki sagaida, lai "airBaltic" būtu spējīgs strādāt tirgus apstākļos. Dažādās ārējās ietekmes situācijās. Vadītājam ir jābūt spējīgam reaģēt uz atnest rezultātus. airBaltic" kļūs tikai spēcīgāks, pārskatot biznesa plānus, pielāgojoties. Ir jābūt spējīgiem analizēt un izmaksas kontrolēt."
Tādējādi no pirmdienas "airBaltic" pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs esošais valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis. Tāpat darbu uzņēmuma valdē turpinās valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.
Pirmdien akcionāru sapulces laikā "airBaltic" lielākais akcionārs – SM – pauda neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Gausam. Pēc akcionāru sapulces "airBaltic" padome sasauca ārkārtas padomes sēdi. Ņemot vērā akcionāra pausto neuzticību, padome pieņēma lēmumu, sākot no pirmdienas no amata atbrīvot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Gausu.
Iepriekš vairākkārt izskanējis, ka pieaugusi neapmierinātība ar Gausa kā Latvijas nacionālās aviokompānijas vadītāja darbu.
Pērn "airBaltic" strādāja ar teju 120 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, taču lidsabiedrības vadība pie tā vaino ārējus apstākļus un pauda gatavību posties uz biržu, lai tur censtos piesaistīt papildu naudu izaugsmei un finansiālās situācijas sakārtošanai.
Jāatgādina, ka "airBaltic" saņēma arī milzīgu naudas "piešprici" no valsts pandēmijas laikā – 350 miljonus eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
