Iedzīvotājiem būtiski pieaugs apkures rēķini. Vai valsts nāks palīgā?

Aukstās ziemas dēļ, iedzīvotājiem jārēķinās ar krietni lielākiem apkures rēķiniem janvārī. Ekonomikas ministrs tādēļ rosina sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi.

"Rīgas siltums" vēsta, ka šis janvāris bijis aukstākais pēdējo 15 apkures sezonu laikā. Uzņēmums tādēļ prognozē, ka kopējais siltumenerģijas patēriņš šomēnes, salīdzinot ar decembri, varētu pieaugt pat par 59%. Un tas nozīmē, ka rīdziniekiem jau tagad ir jārēķinās, ka janvāra apkures rēķini būs krietni lielāki.

Kādu sadārdzinājumu, salīdzinot ar decembri rīdzinieki var gaidīt, to gan uzņēmumā šobrīd vēl neprognozē. Tomēr esot skaidrs – vairāk jāmaksā būs.

"Jārēķinās, ka ir pieaugusi šī enerģijas patēriņa komponente, līdz ar to tas rezultēsies arī gala rēķinos. Bet šo aplēsi, cik tieši būs lielāks rēķins, ir grūti pateikt, jo katra māja ir atsevišķs stāsts un katrā mājā ir savi arī šie energoefektivitātes pasākumi veikti," stāsta "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš.

Proti, matemātika vienkārša – ja māja siltināta, janvāra apkures rēķins būs mazāk sāpīgs, bet, ja nav – pieaugums būs būtiskāks. Latvijas siltumapgādes uzņēmumu asociācijā tikmēr prgnozē, ka janvārī apkures rēķinos pieaugums būs visās Latvijas pilsētās. Arī te gan vērš uzmanību, ka sadārdzinājums būs atšķirīgs – atkarībā gan no tā, cik bargs sals bijis konkrētajā vietā, gan esošā apkures tarifa.

"Varbūt Austrumlatvijā tā vidējā temperatūra būs vēl zemāka bijusi pa šo mēnesi, un Liepājā vai Ventspilī viņa būs bijusi mazāka – mazāks pieaugums arī rēķinos būs. Bet es teiktu, ka 20% būs vismaz pieaugums tur, kur ir varbūt siltākas vietas bijušas Latvijā, un līdz šiem 50%," pauž Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Vai šādu pieaugumu varam saukt par kritisku? Siltumapgādes uzņēmumos tā neuzskata, īpaši tādēļ, ka bargs sals ir bijis tikai vienu ziemas mēnesi.

"Protams, cilvēks, kas iepriekšējā mēnesī maksājis, piemēram, 100 eiro par apkuri, un viņiem tagad rēķinā būs 200 eiro vai drusciņ mazāk, vai vairāk – jā, tas ir finansiāls trieciens, bet vai tā ir tāda krīze? Tā nav krīze, kas bija iepriekšējā reizē, kad mums bija atbalsts kara dēļ, tāpēc, ka nebija gāzes un gāzes cenas nenormāli kāpa griestos," saka Vītoliņš.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) gan uzskata, ka janvāra apkures rēķini daudziem iedzīvotājiem būs pamatīgs slogs, tādēļ nākamnedēļ sasaucis Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi. Tajā plānots arī lemt par iespējamiem atbalsta mehānismiem, lai iedzīvotājiem janvāra apkures rēķini būtu mazāk sāpīgi.

"Mums šobrīd ir dažādi atbalsta mehānismi, kā palīdzēt iedzīvotāju grupām krīzes situācijās. Nu, manuprāt, šī ir krīzes situācija, jo as būs diezgan liels slogs iedzīvotājiem. Un valstij šajā brīdī ir jānāk palīgā," saka Valainis.

Kāds atbalsts tieši varētu tik iedzīvotājiem piedāvāts, ekonomikas ministrs šobrīd neatklāj. Tomēr, ja vienošanās tiks panākta, tā nebūšot helikopteru nauda, bet gan mērķēta palīdzība tiem, kuriem tiešām ir grūtības segt šos maksājumus.

"Mēs taču nevaram vienkārši noskatīties. Arī privātais sektors to var risināt. Ir SMS kredīti, kas noteikti daudziem iedzīvotājiem varētu nākt talkā, bet vai tas ir tas risinājums, ko mēs šobrīd gribam aktivizēt?" vaicā Valainis.

Uz jautājumu, vai šai situācijai nav priekšvēlēšanu konteksts, viņš saka: "Tas ir muļķīgs jautājums, kādas priekšvēlēšanas. 15 gadu laikā šī ir aukstāka ziema. Ignorēt šo faktu? Tad jau katru darbību mēs šobrīd liekam iekšā, kā priekšvēlēšanu aktivitāti."

Savukārt Finanšu ministrija jau norādījusi, ka, ja valsts nolems palīdzēt iedzīvotājiem ar apkures rēķinus segšanu, tad tas jādara tā, lai valsts budžetā nerastos papildu izdevumi.