Igaunija kaļ plānus par atomenerģiju. Vai tā varētu būt risinājums arī Latvijā?

Baltijā daudzus gadus bijām lutināti ar samērā stabili zemām vairumtirdzniecības cenām par elektroenerģiju. Pēdējā pusgada laikā tās situšas rekordus, kas atspoguļojas arī spējā vidējās cenas pieaugumā 2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem.

Lai gan cenām vajadzētu nostabilizēties, nākotnē gaidāms arvien lielāks enerģijas ražošanas deficīts reģionā, nepieciešamas jaunas bāzes jaudas. Aizvien aktīvāk diskusija atgriežas pie specifiskas tehnoloģijas – kodolenerģijas.

"Šķeļam atomus, izmantojot urānu un plutoniju. Tās ir tās tehnoloģijas, kas ir mums pazīstamas tradicionālās atomelektrostacijās. Ir jau piektā paaudze, paaugstinātā drošība un tā tālāk. Eiropas Savienībā šīs tehnoloģijas nodrošina aptuveni 25% no elektrības," skaidro Rīgas tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Dzintars Jaunzems.

Baltijas valstīm jau ir vēsture šajā jomā – Latvijā pētniecības nolūkiem darbojās Salaspils kodolreaktors, savukārt Lietuvā savulaik lauvas tiesu elektroenerģijas saražoja nu jau labu laiku slēgtajā Ignalinas atomelektrostacijā. Ideja par Baltijas valstīm kopīgu Visaginas kodolstaciju nomira pirms kādiem gadiem 10.

Tomēr tagad uzņēmums "Fermi" Igaunijā nolēmis attīstīt kodolenerģiju. Projektā iesaistījies arī Zviedrijas energomilzis "Vattenfall", sadarbība arī ar Somijas "Fortum" un beļģu "Tractebel".

"Kodolenerģiju efektīvi, rentabli un droši izmanto Somijā, kas ir tuvu Igaunijai, un Zviedrijā, kur mūsu komandas cilvēki ir mācījušies. Realitāte ir tāda, ka vējš nepūš ziemā, saule nespīd ziemā. Mēs esam Ziemeļu valsts. Šo faktu mēs nevaram mainīt. Ārā ir sniegs, ārā ir auksti, un cilvēkiem vajag enerģiju – jebkuros laikapstākļos," stāsta Fermi Energia" izpilddirektors Kalevs Kallemets.

Kā norāda uzņēmuma vadītājs, izvēlēts pastāvīgs un jauns risinājums, kas arī ļaus samazināt reģiona enerģētisko atkarību no Krievijas. Tādas kā mini atomelektrostacijas jeb mazie modulārie reaktori ar jaudu 300 megavatu. Salīdzinājumā – ar gāzi kurināmo Rīgas termoelektrocentrāļu kopējā jauda aptuveni 1000 megavatu.

Par iespējamu atomenerģijas risinājumu pozitīvi izteikušies arī vadošie Igaunijas politiķi, bet priekšā liels un sarežģīts darbs. Pie konkrētiem projekta plāniem varētu ķerties tikai tuvākajos gados pēc nepieciešamajiem akceptiem. Paredzēts, ka Igaunijas stacija darbību varētu sākt 2031. vai 2032. gadā.

Iecerēts divu reaktoru risinājums. Tātad 600 megavatu jauda, aplēstās izmaksas aptuveni 2,2 miljardi eiro, neskaitot ar kodolatkritumu glabāšanu saistītos izdevumus, kas rodas ražošanā. Potenciāli reaktoru skaitu un attiecīgi  jaudu varētu vēl dubultot. Saražotās elektroenerģijas cena varētu būt 50-55 eiro par megavatstundu.

Tik ilgā termiņā prognozēt izmaksas un enerģijas cenas gan ir ļoti sarežģīti, turklāt arī kodolatkritumu risinājumi ir dārgs prieks. "Nē, nu protams, var jau ierakt vai aizsūtīt kosmosā. Protams, šie risinājumi kā tādi ir. Jautājums, cik tie izmaksā," teic RTU pētnieks.

Igaunijas projektu paredzēts finansēt privāti no dažādiem avotiem, taču, iespējams, mazākuma akcionāru statusu pilnas uzraudzības nolūkos varētu būt iespēja iegūt arī Igaunijas valdībai.

Atomenerģijai gan vēl kāds svarīgs aspekts. Kodolkatastrofas astoņdesmitajos gados Černobiļā un pirms aptuveni 10 gadu Fukusimā daudziem iespiedušās atmiņā un pret šo enerģijas iegūšanas veidu ir neviennozīmīga attieksme. "Fermi" jau trīs gadus darbojas Igaunijas sabiedrības izglītošanā par konkrēto risinājumu un nesena uzņēmuma pasūtīta aptauja liecina, ka 68% igauņu atbalsta vai drīzāk atbalsta to, ka valstī apsvērtu šādu iespēju.

"Neapšaubāmi bažas un nepieciešamība apzināties risku ir pamatota. Vienlaikus ir ļoti svarīgi, līdzīgi kā ar Covid, balstīties uz faktiem. Neizgudrot lietas un nebūt stulbiem. Sabiedrībai nepieciešams kļūt gudrākai šajā jomā, un mēs palīdzam," norāda "Fermi Energia" izpilddirektors.

Vai ko tādu varētu apsvērt arī Latvijā? Energokompānijā "Latvenergo" pauž, ka arī šādu iespēju vērtē ilgākā termiņā un diskusija sabiedrībā par atomenerģiju būtu vērtīga. Vienlaikus šo mazo modulāro reaktoru jautājumos tehnoloģiskie un komerciālie aspekti ir iepakaļ, primārais virzītājs ir valstu politika.

"Izaicinājumi politiskā veidā – gan no uzstādījuma viedokļa, gan no tā, kurā vietā īsti būvēs, vai iedzīvotāji novadā vēlētos šādu staciju būvēt, gan arī tas, ka valstī, kurā nav strādājošo kodolreaktoru, vesela virkne jaunu institūciju, drošības sistēmu," pauž "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

"Latvenergo" aptuveni pirms gada vētīja vietējo iedzīvotāju viedokli par kodolenerģiju. Noskaņojums krasi negatīvs atšķirībā no vēja un saules. Nav gan izslēgts, ka korekcijas viedoklī varētu būt ienesusi pašreizējā energocenu krīze.

Vai "Latvenergo" varētu būt ieinteresēts investēt Igaunijas projektā? Pagaidām vēl esot pāragri runāt, taču saziņa starp uzņēmumiem notiekot.

Pēdējos mēnešos saucieni diskutēt par atomenerģiju arvien biežāk izskan arī no Latvijas patlaban pie varas esošajiem politiķiem. Koalīcijas pārstāvji neoficiālās sarunās atklāj, ka tas gan pagaidām ir vairāk tāda taustīšanās. Visi vienisprātis, ka nepieciešami ilgtermiņa risinājumi. Tikai nav skaidrības, kuri būtu īstie.