Ivo Butkevičs: Glābt vai neglābt?

Šādi izskatījās "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, par attiecīgo jautājumu spriežot slēgtā Saeimas Budžeta komisijas sēdē:

Laikam vērts parunāt par šo. Es jums pastāstīšu argumentus par glābšanu, pastāstīšu argumentus pret to, kā arī beigās pastāstīšu, ko es personīgi domāju, kā būtu labāk. Daudz jau izrunāts par to, kā mēs šeit esam nokļuvuši, tāpēc šodien tikai par nākotni.

Sākumā arguments par labu kārtējam glābšanas riņķim Latvijas lidsabiedrībai… Dažādos pētījumos mēģināts aplēst "airBaltic" ietekmi uz mūsu tautsaimniecību. Jūs bieži varētu būt dzirdējuši, ka "airBaltic" dod 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet vienmēr jābūt uzmanīgiem ar pētījumiem, ko pasūta aviācijas nozare, lai pētnieki pateiktu, cik aviācijas nozare ir forša.

Ko gan citu mēs varētu sagaidīt? Sarēķināt mēģināja ar Latvijas Banka, izmantojot vērienīgus matemātiskos makromodeļus. Daudz skaitļu, daudz mainīgo, daudz vienādojumu. Ieskicēta pieticīgāka, bet tik un tā vērā ņemama loma aviokompānijai. Ja "airBaltic" pazustu, negatīvā ietekme uz ekonomiku būtu 1-1,5% no IKP.

Savelkot šo kopā, tātad ietekmes spektrs varētu būt kaut kur starp 1% un 2% no IKP jeb, nedaudz noapaļojot, 450-900 miljonu eiro.

Latvijā nodokļos iekasējam aptuveni trešdaļu no IKP, attiecīgi izdalām skaitļus ar trim un, ļoti vidēji un ļoti rupji rēķinot, iegūstam 150-300 miljonu eiro nodokļu ieņēmumos, ko gadā nodrošina "airBaltic". Uzsvēršu – rupji rēķinot.

Ņemot vērā, ka pilnīgi visi ieguldījumi daudzo gadu laikā, kas veikti "airBaltic", pārsniedz pusmiljardu, varam noprast, ka esam plusos. Teorētiski ieguldījumi atpelnās dažu gadu laikā. Teorētiski! Stāstam ir arī otra puse.

Otra puse jeb arguments, kāpēc neinvestēt "airBaltic", balstās dzīves un ekonomikas pamatapatiesībā, ka daba nemīl tukšumu. Aizlaidīsim "airBaltic" par skuju taku, atnāks "Ryanair", "Wizz Air" un pārējie, būs pateicīgāki konkurences apstākļi un brīvākas rokas izvērst savu darbību no Rīgas lidostas.

Galu galā – nodrošināt infrastruktūru, lidostu, skrejceļus un gaisa kontroles dispečerus valstij ir loģiski, bet kāpēc krāmēties aviācijā kā tādā, kura vienmēr ir bijusi globāls kapeiku p…pārskaitītāju bizness un vienmēr atradusies viena satricinājuma attālumā no eksistenciālas krīzes?

Divi argumenti. Kurš no abiem ir pareizs, faktiski neiespējami pateikt.

Esmu vairākkārt uzsvēris, ka ekonomika ir sociāla zinātne, atšķirībā no tā sauktajām cietajām zinātnēm mēs nevaram atkārtot eksperimentu ar vienu lielumu izmainītu.

Pirmkārt, mēs nevaram pateikt, kā Latvijas aviācija būtu attīstījusies, ja mēs būtu aizlaiduši "airBaltic" pa burbuli 2011., 2015., 2020., 2021. vai 2025. gadā.

Otrkārt, visticamāk, bez "airBaltic" tiešo reisu būtu mazāk un mums biežāk vajadzētu lidot ar pārsēšanos, bet mēs nevaram pateikt, cik tieši mūsu savienojamība būtu ietekmēta.

Treškārt, mēs arī nevaram pateikt, vai un cik ārvalstu investīcijas ir piezemējušās Latvijā, nevis Lietuvā vai Igaunijā, tāpēc, ka uz Rīgu atlidot ir ērtāk nekā uz Viļņu vai Tallinu. Ekonomika vienā brīdī kļūst par ticības jautājumu, un te mēs nokļūstam līdz manam viedoklim.

Man personīgi ir pārliecība, ka viss šis vērienīgais "airBaltic" eksperiments daudzu jo daudzu gadu garumā mums ir bijis ar plusa zīmi.

Attiecīgi arī tagad būtu vērts glābt, tikai politiķi varētu mazāk muldēt, kas "airBaltic" ir un kas "airBaltic" nav. Tas nav kaut kāds sagaidāmi izcils biznesa projekts, kam, ak tu neraža, tikai un tieši šobrīd visas pasaules pārejošās kaites spītīgi neļauj pelnīt. Tas ir šiks subsidējams sabiedriskais transports.

"airBaltic" neatradīsies kaut kādas mistisks labdaris-stratēģiskais investors. Mēs esam tas stratēģiskais investors, par laimi vai diemžēl – tiktāl, cik mums Brisele to ļauj, protams. Tikai mēs ieguldījumus nekad neatgūsim. Vismaz ne tiešā veidā, vismaz ne tā, kā mums solīja.

Tas ir jāapzinās, un tas ir beidzot jāpasaka.