Ja valdība neatradīs, kā ietaupīt 900 miljonus eiro, dzīve to piespiedīs sāpīgākā veidā, brīdina Bite

"Ja nav iespējams šo procesu – izdevumu samazināšanu – paveikt šajos divos trīs mēnešos, kas ir palikuši, tad mēs varam iezīmēt precīzu ceļu, precīzas izdevumu pozīcijas un summas, ko mēs kā valsts šo apņemamies samazināt. Skaidrs, ka šis lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai, bet ja pietiekami kvalitatīvi sagatavos šos datus un plānu, tad jebkādai valdībai, kas nāks nākamā, būs grūtāk pateikt nē, mēs nezinām un nedarīsim," teica Bite.

LDDK uzsvēra, ka izdevumus nepieciešamas samazināt ikvienā publiskā sektora iestādē vai organizācijā ne tikai valdībā.

"Ja mēs nepiespiedīsim gan šo valdību iesākt šos procesus, gan nākamo valdību strauji to turpināt un atrast šos 900 miljonus pāris gadu laikā, tad dzīve to piespiedīs izdarīt daudz sāpīgākā veidā, jo skaitļi ir nepielūdzami. Šī brīža Finanšu ministrijas aprēķini pie nemainīgas politikas tēriņiem un ienākumiem mums trīs gadu laikā jau tā pietrūkst 900 miljoni eiro, ko tērēt," piebilda Bite.

Jau ziņots, ka jūlija sākumā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar LDDK prezidentu Andri Biti un LDDK ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu. Tikšanās laikā pārrunāts valsts budžeta veidošanas process un izdevumu pārskatīšana, cilvēkkapitāla attīstība, civilās aizsardzības jautājumi un Darba likuma grozījumu virzība.

Tikšanās laikā LDDK uzsvēra, ka publisko izdevumu pārskatīšana jāsāk nekavējoties. Lai arī jaunās valdības rīcībā ir salīdzinoši īss laiks, lēmumi, kas ļaus nākamā gada budžetu balstīt ilgtspējīgos pamatos, jāpieņem patlaban. Publisko izdevumu pārskatīšanu nevar atlikt pēc Saeimas vēlēšanām oktobrī, norādīja LDDK.

Vienlaikus LDDK, atsaucoties uz "Eurostat" datiem, atzīmē, ka Latvijā vispārējās valdības izdevumi veido 46,1% no IKP. LDDK aicina samazināt vispārējās valdības izdevumus vismaz par 2% no IKP jeb aptuveni 900 miljoniem eiro, pietuvinot tos vismaz kaimiņvalstu līmenim, vienlaikus saglabājot finansējumu valsts drošībai un citām stratēģiski nozīmīgām jomām.

Organizācijā arī min, lai veicinātu efektīvāku valsts budžeta plānošanu un publisko izdevumu pārskatīšanu, LDDK un Finanšu ministrija ir izveidojušas regulāru tikšanās formātu. Tuvākajā laikā LDDK plāno prezentēt ministrijai arī konkrētus priekšlikumus valsts izdevumu samazināšanai un publiskā sektora efektivitātes paaugstināšanai.

Bite uzsver, ka patlaban Latvijai nepieciešama politiska drosme sakārtot valsts izdevumus. Ģeopolitiskā situācija pati par sevi rada pietiekamu spriedzi, tādēļ valstij nevajadzētu pieļaut lēmumus, kas var radīt papildu sociālo spriedzi. Atbildīga publisko finanšu pārvaldība sākas ar spēju vispirms izvērtēt izdevumus un tikai pēc tam prasīt vairāk no sabiedrības. Tas ir priekšnoteikums gan uzticībai valstij, gan ekonomikas noturībai.