Pērnā gada decembrī ekonomikas vērotāji pieļāva, ka šogad janvārī inflācija varētu sasniegt par zīmīgo 10% atzīmi, taču, kā rāda šodien izziņotie dati, patēriņa cenas tik ļoti nav augušas.
Janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo mēnesi patēriņa cenas augušas par 7,4%. Noteicošās joprojām trīs grupas – komunālie maksājumi, degviela un pārtika, kas turpina kļūt dārgākas, taču patēriņa cenu kāpuma temps sabremzējies. Tas saistīts ar vērienīgo atbalsta pasākumu komplektu tautsaimniecībai energocenu krīzē.
"Inflācijas kāpumu ir paklupinājusi valdība. Redzam šobrīd nedaudz inflācijas samazināšanos. Šis ir efekts, ko redzēsim arī citās valstīs un, visticamāk, saglabāsies tuvākos mēnešos, kamēr šie atbalsta pasākumi ir."
Attiecīgi skats uz inflāciju nedaudz mānīgs. Bez valsts atbalsta tā, visticamāk, jau būtu ap 9%. Tuvākajos mēnešos situācija varētu būt bez lielām svārstībām, bet, kas dzīves dārdzības ziņā notiks pēc atbalsta beigām, būs pamatā atkarīgs no energocenu dinamikas, ko patlaban ir grūti prognozēt, tai skaitā saspīlētās ģeopolitiskās situācijas dēļ. Neziņa par nākamo apkures sezonu un politiķu izvēlēm vēlēšanu gadā.
Vienlaikus arī pakalpojumu cenu pieaugums varētu paātrināties līdz ar ierobežojumu atcelšanu.
Kā stāsta Latvijas Bankā, kas notiekošajam tautsaimniecībā seko līdzi, analizējot norēķinus ar maksājumu kartēm, augsto cenu laikā vērojamas arī nelielas izmaiņas iedzīvotāju paradumos, piemēram, mazāk izmanto transportu, taču, visticamāk, tas vairāk saistīts ar pandēmijas un ierobežojumu, nevis inflācijas faktoriem.
"Pašlaik, kad pieaug inflācija un pieaug cenas dažādiem obligātajiem maksājumiem – ne tikai komunālajiem maksājumiem, bet arī pārtikai -, paliek mazāk līdzekļu citiem tēriņiem. Iespējams, ka ilgākā laikā periodā cilvēkiem mainīsies patēriņa paradumi."
Arī Latvijas Bankas prognozē, ka vismaz tuvākajos mēnešos inflācija saglabāsies augsta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
