Uz saturu

Jau gandrīz desmit gadus Latvijā eiro, bet joprojām nav apmainīti lati 120 miljonu eiro vērtībā

2022. gada 18. augustā 20:40

PSRS rubļi, Latvijas rubļi jeb "repšiki", lati un tagad eiro. Kopš neatkarības atjaunošanas mūsu valstī bijuši dažādi maksāšanas līdzekļi un pāreja no vienas valūtas uz otru prasījusi pamatīgus pūliņus. Uz naudas vēsturi Latvijā šodien atskatījās īpašā konferencē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Naudas koncepts, proti, standartizēts maksāšanas līdzeklis – sensenos laikos izgudrots dažādas pasaulēs vietās neatkarīgi citai no citas. Tas arī loģiski. Barterekonomika, preces un pakalpojumus mainot pret citām precēm un pakalpojumiem, biežāk agrāk nekā vēlāk izrādās neefektīva un nepieciešams vienots risinājums, kā noteikt kaut kam vērtību un kā norēķināties par to. Viens no pirmajiem zināmajiem gadījumiem Āfrikā, kur šo funkciju pildīja gliemežvāki.

Sava naudas vēsture arī Latvijas teritorijā, turklāt pat 2000 gadu sena. No tā sauktā Dzintara ceļa līdz Livonijai un tagad Eiropas Savienībai. No sudraba stienīšiem un romiešu monētām, līdz pašiem savam latam, 1922. augustā, tā atjaunošanai deviņdesmitajos, bankomātiem, norēķinu termināļiem un tagad jau eiro.

Lata simtgades zīmē 4. maija deklarācijas klubs šodien Nacionālajā bibliotēkā rīkoja īpašu konferenci – "Nauda Latvijā – no neatkarības atjaunošanas līdz mūsdienām." Šā posma sākums bija liels juku laiks – naudas reforma, lai atjaunotu savu finanšu sistēmu un izrautos no sagruvušās padomju ekonomikas apskāvieniem.

Dainis Īvāns
bijušais Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks

"Par to, ka mēs kļūstam patstāvīgi, ka mēs pārgriežam nabas saiti ar mūsu lielo un, kā tagad kara laikā redzam, briesmīgo kaimiņu, kurš ir visiem spēkiem jāpieveic. Par to, ka mēs kļūstam reizē ar savu naudu par patstāvīgu valsti."

Patiesa neatkarība ar savu okupantu valūtu nebija iespējama. 1992. gadā maijā apgrozībā laida pagaidu naudu – Latvijas rubļus, ko tautā dēvēja par repšikiem – savukārt pēc gandrīz gadu ilga pārejas perioda atdzima lats. Ozols, Daugava, sena latviešu sēta.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Toreizējais Latvijas Bankas prezidents vērtē, ka savu naudu vajadzēja ieviest agrāk.

Einars Repše
Latvijas Bankas bijušais prezidents

"Ja mēs apturējām Latvijas naudas kritumu Krievijas rubļa inflācijas dēļ pie 1:200 līmeņa, tad Krievijas rublis ir nokritis aptuveni 1:11400 pret padomju laika rubli. Ļoti katastrofāli. Mēs no tā laikus nokāpām, bet es būtu bijis priecīgs, ja mēs būtu nokāpuši vēl mazlietiņ ātrāk."

Ar latu atkal nodzīvojām aptuveni 20 gadu. Tad, 2013., 2014. gada mijā Latvijā par oficiālo maksāšanas līdzekļi kļuva Eiropas Savienības vienotā nauda – eiro.

Kā stāsta mūsu iepriekšējās valūtas banknošu dizaina līdzautors, lats savu laiku nodzīvoja un ļoti labi nodzīvoja. Tagad galvenais neaizmirst tās vērtības, ko sava nauda savulaik simbolizēja.

Valdis Ošiņš
mākslinieks, lata banknošu dizaina līdzveidotājs 1991. gadā

"Nepazaudējam savu identitāti tajā visā starptautiskajā kustībā. Lai mēs joprojām apzināmies, ka mēs esam latvieši Latvijā. Lats deva lepnumu par savu zemu, arī pašapziņu – kas mēs esam un ko mēs darām. Gribētos nepazaudēt."

Valdis Dombrovskis
Eiropas Komisijas viceprezidents eiro jautājumos, "Vienotība"

"Šie Latvijas valstiskuma simboli jau nav nekur pazuduši. Mums tepat aiz muguras ir eiro monēta, uz kuras šis Latvijas valstiskuma simbols ir un kas ir apgrozībā visā eirozonas teritorijā."

Kaut kas latviešus pie latiem vēl tur, joprojām nav apmainītas monētas un banknotes gandrīz 120 miljonu eiro vērtībā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm