Jaunā valsts atbalsta programmā pieejami hipotekārie kredīti reģionos; interese par tiem ir liela

Stāsts vecs kā pasaule – pietiek aizbraukt 100 kilometru no Rīgas, un hipotekāro kredītu pieejamība kļūst par problēmu. Tas nav kaut kāds mīts par banku nozari, par šīm lietām runājuši arī finanšu nozares pārraugi Latvijas Bankā.

Vērtējot pašvaldībās izsniegto mājokļu aizdevumu apmēru pret vietvaras ekonomikas izmēru, iezīmējas skaidra un skaudra aina. Galvaspilsētā un Pierīgā šajā jomā viss zeļ un plaukst, reģionos nīkst un dīkā.

Tas skar gan pašus iedzīvotājus, gan uzņēmumu iespējas piesaistīt darbaspēku. To nesen "tv3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvelis" atzina "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils: "Ir šajā virzienā kaut kas jādara. Tā situācija ir dramatiska, tai skaitā arī Dobelē. Ja mēs darbojamies virzienā piesaistīt jaunus speciālistus, dzīvot jau viņiem nav kur."

Ar šo problemātiku prātā tapusi jauna atbalsta programma attīstības finanšu institūcijas "Altum" paspārnē. Pēc būtības valsts sāks izsniegt hipotekāros kredītus, kas būs pieejami tikai ārpus plašākā Rīgas areāla.

Aizdevumi iedzīvotājiem mājokļa iegādei līdz 74 000 eiro, ar pirmo iemaksu 5% apmērā, ko iespējams segt arī ar "Altum" subsīdiju "Balsts", kas pieejama daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti. Kredīta termiņš līdz 30 gadiem.

Fiksētā likme gan nebūs diži zema, proti, 3,52%, klāt vēl arī sešu mēnešu "Euribor", bet pirmajā gadā fiksētā likme būšot 0%.

"Man ir liels prieks, ka, kamēr es devos uz šo pasākumu, jau stundas laikā ir izpildīts pirmais pieteikums. Tas ir izdarāms ļoti ātri. Pirmā ģimene no Bauskas novada, dzīvoklis par 28 000, ja nemaldos. Un vēl pieci seši cilvēki šobrīd ir "onlainā", arī pildot," stāsta "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Līdzīgi kā bankā, tikšot arī vērtētā pieteicēju finansiālā situācija un spējas atmaksāt kredītu. Tāpat tikšot lūkots, lai šo palīdzību nesaņemtu kāds, kurš varbūt viltīgi iecerējis sev trešo vasarnīcu šādi sadabūt.

Attiecīgā programma nav nākusi viegli. Ilgas pārrunas Eiropas Komisijā, kas beigās saskaņoja atbalstu tikai iegādes darījumiem, nevis mājokļa būvniecībai. Labāk gan tā nekā – nekā.

Jautāts, vai šī nav situācija, kurā tradicionālās komercbankas "nosmeļ krējumu" un jebko, kur ir kaut kāds lielāks riska elements, kur varbūt ir mazāk likvīds aktīvs, ķīla, to atstāj valstij – ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) saka: "Mēs redzam, ka tie ir dažādi citi faktori, kas finanšu sektoram būtu pašiem jāskaidro, kāpēc viņi nevēlas tur iet, bet mēs redzam faktu, ka viņi šeit nav. Krievijas pierobežā vispār nav pat alternatīvo finanšu risinājumu, tur vispār pat tādi netiek piedāvāti."

Jaunā programma darbosies līdz 2029. gada 31. decembrim, un tajā kopumā pieejami 105 miljoni eiro. Lēsts, ka pirmajā gadā šo atbalstu varētu izmantot līdz 2000 iedzīvotāju.