Kā izjutīsim zemās naftas cenas?

Naftas ražotāji cīnās par tirgu

101 dolārs – tik maksāja viens barels melnā zelta vien pirms četriem mēnešiem. Un kopumā gandrīz četrus pēdējos gadus pasaule bija spiesta pielāgoties augstām naftas cenām. Pēc tam, kad pērn novembrī cenu līknē ielavījās lūzums, naftas cena nogāzās līdz 50 dolāriem par barelu. Par milzīgā –  56% krituma galveno iemeslu eksperti min naftas eksportētājvalstu organizācijas jeb OPEC lēmumu pilnā sparā turpināt ražot un eksportēt naftu, tādējādi faktiski atbalstot naftas pārprodukciju.

Latvijas Bankas eksperts Andris Strazds: "Tirgus dalībnieki, acīmredzot, gaida, gaidīja, ka OPEC kartelis rīkosies līdzīgi kā 80os gados, kad naftas cenu kritums arī bija būtisks, un OPEC kartelis ļoti būtiski – par aptuveni trešo daļu samazināja savu ražošanas apjomu un tādējādi mēģināja cenu noturēt kaut kādā puslīdz augstā līmenī."

OPEC kartelī ietilpst 12 valstis no Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem, Dienvidamerikas un Apvienotie Arābu Emirāti. Pirms vairāk kā 30 gadiem OPEC tirgus daļa bija 50%t bet 70os – 80%. Tad pieņemtā lēmuma dēļ OPEC strauji zaudēja ietekmi līdz 30%. Latvijas Bankas eksperts spriež, ka acīmredzot OPEC nebija gatavs vēlreiz zaudēt tirgu, ko izdevies atgūt virs 40%tiem.

Ja OPEC samazinātu savus ieguves apjomus, ieguvēji būtu Krievija, kas kontrolē desmito daļu tirgus. Lai gan pirms daudziem gadiem OPEC izmantoja naftu kā ieroci, lai atbalstītu kādu karojošu pusi, tomēr spekulācijas par to, ka OPEC šoreiz vēršas pret Krievijas agresiju Ukrainā eksperti vērtē kā muļķības. Lēmums balstīti uz ekonomiskiem pamatiem, kam gan ir blakusefekti.

Apburtais naftas ieguves un cenas aplis

Valstis, kurām budžets ir ļoti būtiski atkarīgs no naftas cenas, ieņēmumi budžetā ir atkarīgi no naftas cenām, veidojas tāds neliels paradokss, ja naftas cena krītas, tad šīm te valstīm jāmēģina pārdot pēc iespējas vairāk naftas tirgū, lai tikai budžeta ieņēmumus turētu kaut cik augstā līmenī. Šie te papildu apjomi tirgū, kas tajā skaitā nāk no Krievijas, tie tikai vēl tālāk palielina piedāvājumu, un vēl tālāk samazina naftas cenu.

Tiesa, vienreiz Krievija jau cieta naftas dēļ 80to gadu beigās – ļoti straujš cenu samazinājums tiek uzskatīts par vienu no faktoriem, kas veicināja Padomju Savienības sabrukumu. Eksperti min, ka arī šoreiz no naftas atkarīgā Krievija ir lielās briesmās.

Latvijas Bankas eksperts Andris Strazds: "Vienkārši svarīgi skatīties, cik katrai valstij ir uzkrāti tauki, lai spētu šo te zemo naftas cenu periodu pārvarēt. Un te mēs redzam, ka, piemēram, Saūdu Arābijai ir milzīgi uzkrājumi, apmēram, viena gada ekonomikas, viena gada IKP apmērā. Mēs paskatāmies tepat kaimiņos uz Krieviju, tur uzkrājumu ir arī, bet ir stipri mazāki, teiksim Krievijas šajos valdības fondos ir apmēram 7-8% no viena gada IKP."

Krievijai prognozē dziļu krīzi, sekas jutīs arī Latvija

Ja naftas cenas saglabājas zemas, tad Krievija uzkrājumi tiks iztērēti jau gada laikā. Krievijai prognozē dziļu krīzi, kuras sekas jutīs arī Latvija. Uzņēmumu negūtie ieņēmumi ietekmēs Latvijas ekonomiku un noēdīs daļu labumu, ko sniedz zemās naftas cenas. Ekspertiem gan atšķiras viedokļi, ka guvums no zemām naftas cenām būs lielāks par zaudējumiem Krievijas dēļ. Abi faktori var ietekmēt Latvijas IKP vienā vai otrā virzienā par 1% līdz 2%.

Lai arī ir vairāki būtiski iemesli tam, lai naftas cenas saglabātos zemas, tomēr melnā zelta nākotnes vērtība ir neskaidra. Tomēr bez šaubām, lielākā daļa pasaules valstu šobrīd priecājas par nokritušajām naftas cenām.

Naftas cenu kritums par 10 dolāriem barelā dod ap 0,2% pasaules ekonomikas. Ja naftas cena nokrīt par 50 dolāriem barelā un tur paliek, tad pasaules ekonomika vidēji aug par 1% straujāk nekā iepriekš.

Naftas cenu svārstības pēdējos gados

Pēdējo desmit gadu laikā naftas cenas svārstījušās 30 līdz 140 eiro robežās, pēdējo reizi straujākais kritums bija 2008. gadā. Tagad naftas cena var īslaicīgi samazināties arī līdz 20 dolāriem, 40 līdz 50 dolārus vērtē kā zemāko saprātīgo robežu, pie kuras cenas var kādu brīdi turēties. Tomēr par ticamāko scenāriju eksperti min cenas stabilizēšanos 70-80 dolāru līmenī, un tas vienalga būs par trešdaļu lētākas nekā iepriekšējos gadus. Turklāt vismaz šogad nav pamata cenai strauji augt, un ironiskā kārtā pie tā vainojamas pašas augstās naftas cenas, kas deva milzīgu stimulu dažādām inovācijām.

Latvijas Bankas eksperts Andris Strazds: "Ņemot vērā šos te energoefektivitātes pasākumus, dažādu aizvietojamību naftas produktu, arī aizvietošanu ar citiem energoresursiem faktiski šis te pieprasījuma pieaugums naftas tirgū ir tikai un vienīgi uz attīstības valstu rēķina un vislielākā no šīm valstīm ir Ķīna." Bet Ķīnas ekonomika nepieaug tik strauji kā prognozēts un arī šobrīd šī valsts ir liels nezināmais.

Andris Strazds: "Zemāks pieprasījums savienojumā ar pietiekami lielu piedāvājumu, protams, ka nozīmēs, ka cena ilgstoši būs relatīvi zema. Šobrīd gaidīt, ka naftas cena atgriezīsies 100 dolāru par barelu līmenī, nav īpaši loģiski."

 Cer, ka Latvijā vairāk sāks vairāk lietot degvielu

Degvielas cenas biržā seko līknēm naftas tirgū. Tā kā Latvijā pusi cenas veido nodokļi un uzcenojums, kas pēdējos gados ir aptuveni 7 centi litrā, tad Latvijā pēdējā laikā novēroto degvielas cenu kritumu degvielas uzpildes stacijās par 20-25% eksperti vērtē kā adekvātu. Cena jau gandrīz sasniegusi vienu eiro litrā, un ļauj ievērojami ietaupīt cilvēkiem, kas brauc ar auto ikdienā.

Degvielas tirgotāji nepelna uz naftas cenu izmaiņām, tāpēc tiem izdevīgākas ir zemas naftas cenas, jo tad ir izredzes, ka cilvēki vairāk brauks un attiecīgi vairāk lies degvielu. 2014.gada desmit mēnešu pārdotās degvielas 5% pieaugums stiprina cerības, ka tirgotāji atgūs krīzes laikā zaudēto.

Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns norāda: "Šobrīd mēs esam faktiski 2006. gada līmenī, tātad agrīnās pirmskrīzes laikā. Ja salīdzina, 2005. gads bija aptuveni viens miljards litru, tad 2008.gadā patēriņš bija 1,2 miljardi litru. Tur bija 20% pa kaut kādiem trijiem, četriem gadiem pieaugums. Nu tad 2009.gadā, 2010. gadā nokrita zem miljarda litru un 2014. Gads varētu būt kāds 1,05 miljardi litru."

Lētākas degvielas laikus izmanto aviācijas bizness

airBaltic veido degvielas uzkrājumus pusgadam, gadam uz priekšu. Bet ne tikai – ceļot gribētājiem tas jau šobrīd nozīmē arī zemākas biļešu cenas – jau tagad tā saucamās ķiršu cenas sarukušas par 24%. Aviokompānija sola lēto biļešu skaitu pēc iespējas palielināt visos 60 maršrutos.

airBaltic runasvīrs Jānis Vanags: "Krītoties naftas cenām mums būs krietni lielāks skaits to biļešu, kas ir par zemāko cenu, par 22 eiro. Cik daudz vairāk, atkarīgs no dienas, reisa un pieprasījuma. Ja mums līdz šim bija līdz 5% ļoti lētas biļetes, tad tas procents var būtiski pieaugt, dubultoties vai trīskāršoties, tas ir atkarīgs vienmēr no pieprasījuma."

Ik gadu airBaltic tirgo 4 miljonus sēdvietu, tātad ja iepriekš pieejamas bija 200 000 lētas biļetes gadā, tad šogad skaits var sasniegt 600 tūkstošus. Pēc aviokompānijas pārstāvja teiktā, konkurences dēļ lētākas varētu kļūt arī dārgās biļetes.

Taksometri lētāki nepaliks

Tikmēr nenormālas konkurences novājinātā taksometru biznesa pakalpojumi vismaz Rīgā nesolās kļūt lētāki.

A/s Rīgas taksometru parks komercdirektore Anita Pakalniece: "Degviela ir viena no izdevumu daļām, bet tās izdevumu daļas ir ļoti daudz. Es par tādu objektīvāku ciparu uzskatu parasti inflācijas koeficientu, un pēdējo reizi mēs bijām cenas mainījuši 2008.gadā. No tā gada līdz šodienai inflācijas koeficients ir 9%. Tātad faktiski mēs domājam nevis par to, ka mums tagad ir ļoti labi un ērti, bet ka mums ir laiks pat mainīt mūsu cenas un nevis uz leju, bet pat uz augšu."

Nafta diktē daudzu citu naftas produktu cenas, arī kurināmajai dīzeļdegvielai un mazutam – šo resursu vidējās deviņu mēnešu cenas izmanto kā mērauklu dabas gāzes cenu noteikšanā. Latvijas gāze kopš novembra ik mēnesi vidēji par 2% samazina cenas rūpnieciskajiem patērētājiem, un līdz martam kopējais samazinājums sasniegs 9,3% līdz 12%. Mājsaimniecībām cenas nosaka divas reizes gādā, janvārī tās arī sarukušas.

Varētu būt lētāka gāze

Latvijas gāzes pārstāvis Vincents Makaris: "Mājsaimniecībām samazinājās par 1%. Apkures lietotājiem par 2%. Šai grupai – ja saglabājušies zemās naftas cenas, lielāks samazinājums 1. Jūlijā, kas tiks noteiks uz nākamo periodu."

2008.gadā, kad naftas cenas "nogāzās" trīs reizes, dabas gāzes cenas saruka par 40%. Cik liels samazinājums būs šoreiz, Latvijas gāzes pārstāvis neuzņemas prognozēt, bet saka: ja cenas saglabājas zemas pusgadu, tad varam runāt arī par vairāku desmitu procentu samazinājumu. Tā kā dabas gāze ietekmē arī siltuma tarifus, eksperti prognozē, ka jūtami var samazināties arī rēķini par siltumu. Šogad ziemas mēnešos cenas jau ir par 3,2% mazākas.

Elektrības cenu naftas tirgu gandrīz neietekmē

Izmaksas par dabasgāzi joprojām ir elektrības ražošanas dienas kārtībā – ap 18% elektrības tiek saražot TEC. Tomēr nozīmīgāki ir citi faktori.

Latvenergo pārstāvis: "Galvenais noteicošais faktors, kas ietekmē elektrības cenu Baltijas reģionā ir Skandināvijas elektroenerģijas tirgus cenu līmenis. Līdz ar to arī tuvākajā nākotnē tas lielākais faktors, kas ietekmēs elektroenerģijas cenu Baltijā, ir starpsavienojuma jaudas palielināšana starp Baltiju un starp Skandināviju. Trešā starpsavienojuma starp Lietuvu un Zviedriju nodošana ekspluatācijā paredzēta šā gada beigās."

Tātad tos, kuru sadzīve ir atkarīga tikai no elektrības, naftas cenu kritums neietekmē.

Skaties video