Kalvītis: Straujš gāzes cenu kritums pie mums vēl nav iespējams; to sagaidīsim tikai nākamajā apkures sezonā
Nīderlandes biržā dabasgāzes cena ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim kopš 2021. gada. Latvijā šādu statistiku pagaidām neredzam, un sabiedrībā tas radījis mulsumu. AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis TV3 raidījumā "900 sekundes" skaidro, ka šobrīd lietojam gāzi, kas iepirkta par pagājušā gada cenām, un straujš cenu kritums varētu būt gaidāms tikai nākamajā apkures sezonā.
Aigars Kalvītis skaidro, ka "Latvijā gāzes" apgāde pamatā tiek organizēta no Inčukalna dabasgāzes krātuves, un tur esošā gāze ir iegādāta vēl par pērnā gada cenām, tāpēc tik straujš cenu kritums kā Nīderlandē mūsu reģionā nav iespējams. "Cenas samazinājumu patērētāji, visticamāk, sajutīs nākamajā apkures sezonā," norāda Kalvītis.
Sabiedrībā arī izskanējusi kritika, ka Latvija pārsteigusies ar gāzes iegādi, līdz ar to pārmaksājot. Kalvītis skaidro, ka primārā lieta ir enerģētiskā drošība: "Ko mēs darītu, ja gāzes nebūtu šā gada aukstajā janvārī? Drošībai jābūt visa pamatā. Par to ir jāmaksā, un rezervēm ir jābūt. Jau divus gadus gāze no Krievijas netiek iepirkta, un tas visu sarežģī. Gāze ir jāpērk, kad to var nopirkt. Varbūt ir kāda mēneša nobīde no biržas cenām. Pamatā piegādātāji ir no ASV un Norvēģijas, reti kāds kuģis no arābu valstīm."
AS "Latvijas gāzes" valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, intervijā sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Kalvītis: "Mēs esam apņēmības pilni šā gada laikā izpirkt visus akcionārus. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs arī skaidrība par tiem akcionāriem, kas pārstāv Krieviju."
2023. gada novembrī "Latvijas gāzes" valdes locekļi Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību sāktā vadības izpirkuma procesā iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju. Akcijas tika iegādātas no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".
Darījums tika īstenots ar "Rietumu bankas" atbalstu.
"Uzņēmēji mieram" iesaka visiem maksājumiem uz ārzonu teritorijām, tostarp Krieviju, piemērot 90% ieturējuma nodokli, kas attiektos arī uz dividendēm. Ja "Latvijas gāzes" akcionāri vēlreiz lemtu sadalīt peļņu un dividendes izmaksāt arī līdzīpašniekam "Gazprom", Krievijas gāzes kompānija faktiski saņemtu tikai desmito daļu, pārējais ienāktu Latvijas valsts budžetā.
"Tie ir politiski lēmumi. Skaidrs, ka jau šobrīd ārzonu nodoklis ir spēkā. Mēs nekādus maksājumus uz Krieviju neveicam, arī gāzi vairs no turienes nepērkam. Līdz ar to tas tiešā veidā mūs šobrīd neskar. Līdz dividenžu izmaksu laikam jau būs lielāka skaidrība par vadības izpirkumu," norāda Kalvītis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
