Latvijā jau vairākus mēnešus tiek testēta autonoma mobilo sakaru bāzes stacija, kas gandrīz pilnībā spēj darboties bez centralizētas elektroapgādes. Tā nav tikai tehnoloģiska inovācija, eksperti uzsver, ka nākotnē šādi torņi varētu kļūt par būtisku valsts drošības un civilās aizsardzības daļu.
Šī bāzes stacija darbojas citādi nekā ierasts. Kamēr lielākā daļa mobilo sakaru infrastruktūras ir pilnībā atkarīga no elektrotīkla, šī lielāko daļu nepieciešamās enerģijas saražo pati, izmantojot sauli un vēju.
Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta uzdevums bija izstrādāt optimālu modeli Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un rezultāti parāda, ka šāda infrastruktūra Latvijā var darboties ilgtermiņā.
Uldis Bethers
fizikas doktors, LU Skaitliskās modelēšanas institūta direktors
Pēc būtības runājam par reālu situāciju, ka šādas stacijas darbības laiks pārsniedz 95% no laika. Un 100% no februāra līdz novembrim. Ziemas periodā nepieciešams papildu enerģijas avots. Gāze, ūdeņradis, dīzeļdegviela.
Ja pazūd elektrība, parasti apdraudēti kļūst arī sakari. Tāpēc bāzes stacija radīta šādām situācijām.
Šobrīd šis ir pilotprojekts, taču iecere ir daudz ambiciozāka. Līdz desmitgades beigām Latvijā varētu izveidot decentralizētu tīklu ar vairākiem simtiem šādu torņu. Īpaši reģionos un pierobežā, kur sakaru noturība krīzes situācijās ir kritiski svarīga.
Taču ar sakariem vien šī infrastruktūra nebeidzas. Mobilo sakaru operators "Bite Latvija", kas piedalās pilotprojektā, uzsver, ka šādi torņi var kļūt par būtisku valsts drošības infrastruktūras daļu.
"Tādā aktuālā tēmā kā pretdronu aizsardzība šajos torņos var izvietot stacionārus sensorus, kas pēc dažādiem fiziskiem parametriem var identificēt lidojošos objektus. Sensorus izvietojot šajos objektos, faktiski nodrošinām 24/7 noteiktas teritorijas uzraudzību. Attīstot pretdarbības sensorus. Tie ne tikai atklāj, bet arī sāk traucēt GPS signālus. Virzītā veidā, noteiktos sektoros, neietekmējot visu gaisa telpu. Un pašu sakaru sistēmas," saka SIA "Bite Latvija" Normatīvo un spektra pārvaldes attiecību vadītājs Kaspars Tolstiks.
Sarunas notikušas arī ar citiem operatoriem un atbildīgo asociāciju.
"Te parādīts sadarbības efekts, ja visi operatori apvienotu resursus un spēkus. Te redzat, ja pievienojam pārējos operatorus. Un iegūstam pilnīgāku pārklājumu un tad aizpilda tos tukšumus, ko nenodrošina esošais tīkls," bilst Tolstiks.
Palielinoties gan drošības riskiem, gan nepieciešamībai pēc noturīgas infrastruktūras, šādu autonomu sistēmu nozīme tikai pieaugs, uzskata Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja.
Elīna Egle
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja
Šis nav gadījums, kad runājam par telekomunikācijas nozares attīstību vai klimatam draudzīgajiem risinājumiem. Bet gan kopīgi stiprināt valsts drošību, izmantot esošo infrastruktūru, modernizēt to, veikt monitoringu un uzstādīt sensorus pretdronu sistēmas izveidei.
Autonomas sakaru bāzes stacijas var kļūt par vienu no pamatiem tam, lai krīzes situācijās valsts nezaudētu ne sakarus, ne spēju reaģēt. Taču lielākais izaicinājums būšot sadarbības izveidošana.. starp privāto un publisko sektoru.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Latvijā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir spēja sadarboties, nedomāt savas organizācijas ietvaros, bet raudzīties tālāk. Situācijā, kad apdraud mūsu kritisko infrastruktūru, jādomā par to visiem kopā. Turpmākā vīzija – izveidot neatkarīgus torņus jau vairāk nekā 600, lai operatori, kas sniedz pakalpojumus, sadarboties, sadarbība ar energo un tiem, kas kopumā iesaistīti kritiskās infrastruktūras uzraudzībā," saka Egle.
Konkrētais autonomās bāzes stacijas pilotprojekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.
