Olaines pusē dzīvojošajam Aigaram Zeiliņam ideja par ķiploku alus brūvēšanu bija jau sen, taču realitātē tā piepildījusies vien pirms pusgada.
"Viss tas process sastāv no sīkumiem, kurš mazsvarīgs nav neviens. Sākot ar to, ka tu esi sapratis, kādu alu tu gribi, nopircis iesalus kādus tu gribi, tad viņš ir jāsadrupina pareizā rupjumā – būs par smalku, dambēsies ciet, par rupju – no grauda neiznāks viss ārā," viņš saka.
Aktīvais alus brūvēšanas process aizņem ne mazāk kā astoņas stundas. Kad izvēlētas īstās iesala šķirnes, kuras, starp citu, droši var kombinēt, tās jāliek karsēties uz aptuveni divām stundām
"Šādi notiek tā iejavošana – drupinātie graudi tiek bērti iekšā karstā ūdenī. Es strādāju ar trīs pauzēm, tātad, trīs temperatūrās viņš tiek noturēts konkrētu laiku. (..) Tas ir tas garšas salikums – katrs iesals dod savu garšu – viens karameli, viens kaut ko citu. Tā es šim ķiploku alum biju izdomājis. Viens cits alus ir no diviem iesaliem un vēl viens cits – no pieciem. Nu, tāda ir mana recepte," stāsta alus meistars.
Pēc iesala uzkarsēšanas no graudiem atdala misu un vāra vēl vidēji divas stundas. Šajā posmā brūvēšanai pievienojas arī apiņi: "Viņus ber trīs porcijās – sākumā, vidū un uz beigu pusi. (..) Funkcija ir rūgtums alum, aromāts smaržai, garšai un arī mazliet dezinficējoša īpašība, jo apiņus jau liek arī tāpēc, lai tas alus kaut cik ilgāk stāvētu – sevišķi tas ir dzīvajiem mājas aliem. Cik ilgi alus mājas ir lietojams pēc tam? Nu, man ir pusgadu. Ja visas tīrības normas ievērotas."
Turpmākais zeltainās dziras tapšanas process aizņem aptuveni mēnesi – pēc atdzesēšanas alum pievieno raugu un brūvējumu fermentē kādas 10 dienas. Vēlāk zemā temperatūrā to notur trīs nedēļas un tikai pašās beigās, īsi pirms alus gatavs, pievieno izžāvētus ķiplokus.
"Ja mēs ieliksim ķiploku tādā vārošā, viss izies gaisā, varbūt iecirtīsies acīs un viss un tai šķidrumā nebūs nekā," teic alus darītājs.
Ar ķiploku audzēšanu ģimene nodarbojas vairākus gadus un ideja par ķiploku alu nākusi gluži dabiski. Arī ar receptes tapšanu paveicies – dzēriens tīkams sanācis ar pirmo reizi: "Es biju pats pārsteigts. Man ziemā bija pirmā vārīšana un es pat neeksperimentēju 50 litros, es uzreiz pus tonnu liku un sanāca tā, ka es pat vairāk neesmu mainījis nevienu gramu. Man kā daudzi teikuši, viņš ir tāds, it kā trāpīts desmitniekā. Četras sastāvdaļas – ūdens, tas mums nāk no dziļurbuma, neko nefiltrējam ir labs. Tad iesala graudi, apiņi un raugs."
Aigars atzīst, ka ar senlatviešu metodēm alu mūsdienās brūvē vien retais, taču tas nenozīmē, ka būtu maz paštaisītu alu. Gluži pretēji, pēdējos gadus šī kustība iet plašumā un cilvēki arvien vairāk šo dziru brūvē tieši mājas apstākļos, taču tagad priekš tā ir nopērkamas modernas alus brūvēšanas iekārtas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
