Grūti gadi – kovids, karš, milzu inflācija, Eiropas Centrālās Bankas procentlikmju celšana cerībā noslāpēt dzīves dārdzības pieaugumu. Kārtējo reizi sevi apliecināja klišejiskā frāze par Latviju kā mazu un atvērtu ekonomiku. Daudz eksportējam, tāpēc – kā sokas Eiropā kopumā, tāpat arī mums.
"Ja, teiksim, kaut kāda nu esošā lietu kārtība ir sabrukusi vai vairs nedarbojas, un tad tiek meklēti kaut kādi jauni, un tā galu galā arī tas notiek ar biznesa modeļiem, un, tīri Latvijā skatoties, ja bēdīgi slavenais tilts no rietumiem uz austrumiem ir sabrucis jeb no austrumiem uz rietumiem, tad tiek meklēts kaut kas jauns, un tam kaut kam jaunam vēl ir jāpiedzimst līdz galam," norāda Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds.
Arī šajā nozarē nekur bez kara. Pozitīvi, ka mūsu tautsaimniecību arvien mazāk ietekmēs norises okupantu ekonomikā. Pakāpeniski, bet visas saites saraujam. Pašai Krievijai gan nesokas tik slikti, cik bija cerēts, atverot ekonomisku sankciju fronti šajā karā. Latvijas Bankā atgādina – Rietumi nav visa pasaule, piemēram, milzīgās Indija un Ķīna nesteidz norobežoties no Krievijas. Īstenībā – arī pats Rietumu sankciju vilnis, kam bija idejiski jāspiež Maskava uz ceļiem, vērtējams kā samērā rēns. To apliecina jomas, kurās joprojām vecais kontinents bija gatavs tirgoties ar Krieviju.
"(Jaut: Nav smieklīgi, ka 12. sankciju paketē mēs esam lēmuši, ka vajadzētu beigt importēt dimantus no Krievijas?) Nu, protams, vienmēr, vienmēr varēja ātrāk un skarbāk, bet jāsaprot arī, ka tās sankcijas ir kaut kas, kas nav tikai Latvijas sankcijas, tās ir visas Eiropas Savienības sankcijas," skaidro Strazds.
Nav gan viss tikai drūmās krāsās. Inflācija mitēsies, iedzīvotāju pirktspēja turpinās pieaugt, algu kāpumu vairs nespēs noēst dzīves dārdzības pieaugums. Protams, tā teikt, vidējā temperatūra slimnīcā, bet citādi šīs lietas mērīt nevar. Gan Latvijā, gan Eiropā kopumā cerība, ka procentlikmes mazināsies un otrajā pusgadā tautsaimniecība atkal varētu iekustēties.
"Tā nenoteiktība, manuprāt, ir diezgan liela joprojām, ja nu tur drīzāk darbojas tas drusku bāzes efekts, ja ņemot vērā, ka šis gads ir bijis tāds ne pārāk labs, ja var cerēt, ka uz tās zemās bāzes, kā statistiķi saka, tad nākamais gads nesīs tomēr nelielu izaugsmi," min Strazds.
Tas viss gan sāksies otrajā pusgadā. Par tuvākajiem mēnešiem dižu optimismu nelolo arī uzņēmēji. Lielās procentlikmes slāpē visa veida ekonomisko aktivitāti, bizness atliek investīcijas, iedzīvotāji piesardzīgi tēriņos, noslāpuši arī Latvijai svarīgi eksporta tirgi, daļai kompāniju joprojām spēkā dārgi ilgāka termiņa elektrības līgumi, kas noslēgti energocenu trakumos, Eiropas fondu nauda vairāk ierēdņu kabinetos nekā dzīvē. Visas cerības uz daudz piesaukto gada otro pusi, kad visām šīm lietām vajadzētu vismaz pamazām sākt uzlaboties. Bažas gan raisa notiekošais pie mūsu ziemeļu kaimiņiem.
"Mēs lielā mērā ar laika nobīdi kopējam to, kas notiek Igaunijā. Tā ir sava veida laika mašīna. Paskatīsimies, kas notiek Igaunijā šodien, un sapratīsim, kas notiks pie mums pēc kāda laika. (..) Igaunija ir ļoti ieintegrēta Eiropas visā ekonomikas apritē, līdz ar to viņi ātrāk uztver to Eiropas elpu. Un tas, kas baida… Igaunija diezgan ilgu laiku jau ir recesijā. Jādomā, kas mums varbūt ir jādara straujāk, ātrāk, savādāk, lai mēs neturpinātu faktiski to Igaunijas iestaigāto taciņu ar tādu ilgstošu recesiju," stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Straujāk, ātrāk, savādāk. Lietas, par kurām jādomā jau šodien, lai pilnvērtīgi izmantotu to, uz ko pamatoti ceram otrajā pusgadā, proti, tautsaimniecības izaugsmes sākumu. Ekonomikā viss ciklisks – kad viena dzirkstele izplēn, pēc kāda laiciņa iešķiļas jauna.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
