Komercbankām pirmajā pusgadā izdevies pamatīgi kāpināt peļņu; kreditēšana joprojām kūtra

Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos komerciestādes strādājušas ar 120 miljonu eiro peļņu, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā laikā gadu iepriekš.

Bankas nedzīvo atrauti no kopējās tautsaimniecības, un tagad arī tās sāk atgūties. Kā stāsta Finanšu nozares asociācijā, pērn valdīja liela nenoteiktība, bankas veidoja uzkrājumus un piešķīra kredītbrīvdienas.

"Mēs redzam, ka ekonomika atgriežas izaugsmes ciklā. Bankas arī pārskata savus uzkrājumus, un lielā daļā gadījumu šī peļņa ir saistīta ar to, ka tiek mazināti uzkrājumu apjomi," skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Piesardzīgas bijušas ne tikai bankas, bet visa tautsaimniecība. Krīzes laikā turpinājuši kāpt noguldījumi, tai skaitā mājsaimniecību noguldījumi.

"Cilvēki vienkārši, baidoties zaudēt darbu vai ka varētu ienākumi samazināties, vairāk uzkrāja, mazāk tērēja, lai uzbūvētu sev šo finanšu spilvenu. Otrs bija ierobežojumi. Nebija iespējas braukt ceļojumos un dažādos citos veidos tērēt līdzekļus," pauž Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Jaunākie dati liecina, ka atgūstas arī kreditēšana, taču lielā mērā tā joprojām atrodas turpat, kur pirms pāris gadiem. Ilgākā periodā lūkojoties, kopējais apmērs ir mazāks nekā iepriekš. Uzņēmēji ilgstoši sūdzējušies par kreditēšanas kūtrumu, bet norāda, ka tagad situācija sāk uzlaboties.

"Jāsaka, ka pēdējo gadu mēs bijām dzīvojuši tādā ļoti lielā nenoteiktībā. Situācija kļūst labāka, bet, ko darīt, noteikti tur vēl ir," pārliecināts ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Šogad februārī komerciestādes nāca klajā ar plānu, kā veicināt finansējuma pieejamību uzņēmumiem. Tas iekļāva gan aktīvāku kreditēšanu no pašu banku puses, gan kapitāla tirgus attīstīšanu, gan citus risinājumus.

Uz joprojām vārgo kreditēšanu kā ekonomikas attīstību bremzējošu faktoru ilgstoši norādījusi arī Latvijas Banka, turklāt arī kredītprocentu likmes uzņēmumiem ir augstākas nekā citās eiro zonas valstīs.

"Šajā banku piedāvātajā plānā es neatradu lietas, kas būtu banku pašu mājasdarbs. Bankas ļoti labi aprakstīja, kas valsts institūcijām būtu jādara, bet banku pašu mājasdarbus es tur īsti neredzēju. Mēs viennozīmīgi redzam, ka bankas joprojām ir ļoti piesardzīgas. Bieži vien pārvērtē šo kredītrisku," saka Rutkaste.

Bankas gan atzīmē, ka pēdējā laikā neliela izaugsme kreditēšanā ir pamatā mājokļu segmentā. Savukārt attiecībā uz juridiskajām personām daudzi uzņēmumi pagaidām vēl ir piesardzīgi, nogaidošā pozīcijā, citi neatbilst prasībām.

"Ja mēs runājam par procentlikmēm, to neredzam kā šķērsli. Likmes atbilst riska novērtējumam. Uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu finanšu veselība un stabilitāte ir ļoti būtiski ietekmējošs aspekts," skaidro Bajāre.

Bankas prognozē, ka līdz ar kopējās ekonomikas attīstību parādīsies iespējas kreditēt vairāk un lētāk.