Kučinska teiktais uzņēmējus dara bažīgus: taupīt vajag tagad, nevis pēc vēlēšanām
Uzņēmēju vidē nepatīkami atbalsojušies finanšu ministra Māra Kučinska (AS) izteikumi par to, ka publisko tēriņu mazināšanā esot nepiecieciešama radikālāka pieeja, bet tas jau jādarot nākamajai valdībai, nevis pašreizēji. Darba devēji aicina jau tagad šim jautājumam spēji pievērsties. Vienlaikus par šo tematu sākusies rīvēšanās starp koalīcijas partneriem.
Pērn 2026. gada valsts budžeta veidošanā bija pamatīga pretimstāvēšana starp lielākajām uzņēmēju organizācijām un politiķiem. Biznesa vide nāca klajā ar īpašu memorandu, aicinot samazināt publiskos tēriņus par 5% jeb aptuveni 850 miljoniem eiro un attiecīgo naudu pārvirzīt drošībai. Valdība spēja vienoties par krietni mazāku pārskatāmo summu, aptuveni 170 miljonu eiro, un beigās papildu aizsardzības tēriņus, tā teikt, uzlika uz kredītkartes.
Nu jau vairāk nekā mēnesi Ministru kabinetā saimnieko jauna valdība, un, kas interesanti, trīs no četriem šīs koalīcijas partneriem attiecīgo tēriņu mazināšanas memorandu arī parakstīja. Konkrēti Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un arī premjera un finanšu ministra politiskais spēks – "Apvienotais saraksts".
Valsts maciņa turētājs Māris Kučinskis šorīt TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda, ka izdevumi šobrīd tiekot vētīti un kopumā nepieciešama daudz radikālāka pieeja valsts budžeta veidošanai. Tiesa, tas jau jādarot nākamajai valdībai, tātad pēc vēlēšanām.
"Radikālās izmaiņas prasa jau paskatīties, kuras funkcijas, iespējams, valstī ir jāatmet. Tie noteikti nav pakalpojumi, bet mums ir ļoti daudz saradušies dažādi fondi. Mums ir iestādes, kas tiek finansētas no valsts. Ir jāizmēra to svars, vai, iespējams, jāveic kaut kādas strukturālas reformas. To nevar izdarīt šajos dažos mēnešos. (TV3: Bet jūs pats arī teicāt, ka nopietni nāksies veikt reformas valsts pārvaldē nākamai valdībai. Nu jūs esat nākamā valdība šobrīd.) Mēs pagaidām esam vēl šī sasaukuma valdība. Reformas budžetā parādās un pieņem nākamā valdība."
Finanšu ministrijā izveidotā tēriņu mazināšanas darba grupā iesaistījusies arī Darba devēju konfederācija, kura aicina tomēr jau tagad spēji šim jautājumam pievērsties. Pati Finanšu ministrija aptuveni pirms mēneša Saeimā atskaitījās par to, ka dažādu pagaidu risinājumu dēļ ieskicējās skaudra budžet aina turpmākajos gados.
Kopsavelkot redzams, ka tā sauktā fiskālā telpā jeb aplēstā gadskārtējā budžetā papildus pieejamā un sadalāmā nauda nākamgad ir aptuveni 80 miljoni eiro, bet tālāk jau negatīva. Proti, nevis iespēja papildu tēriņiem, bet jāaizlāpa pamatīgs finanšu caurums. 2030. gadā jau iezīmējas teju 900 miljonu eiro iztrūkums. Neskaitot iespējamus papildu izdevumus "airBaltic" un "Rail Baltica".
"Arī šī negatīvā fiskālā telpa, kas ir gaidāma nākamo trīs gadu laikā faktiski ar tādu kā kritienu no kraujas, ir vēl viena baža, uz kuru mēs vērsām uzmanību. Šobrīd tas ir tāds… daļēji varbūt procesa atkārtojums no pagājušā gada."
Darba devējiem nākamnedēļ plānotā nākamā tikšanās par šo tematu, bet finanšu ministra šā rīta atklāsmes pārsteigušas arī koalīcijas partnerus ZZS.
"Mums katrā ziņā bija citas ekspektācijas, ejot iekšā šajā valdībā. Tomēr, ka mēs darbu jau šī gada budžeta kontekstā iesākam. Mēs dzirdējām finanšu ministra paziņojumus par to, ka viņš neko šogad neplāno pārskatīt, kas principā visas tās ekspektācijas nodzen lejā līdz absolūtai nullei."
Publisko tēriņu mazināšanu jau tuvākajā laikā plānots pārspriest starp koalīcijas partneriem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
