"Latvenergo": Gāzes cenas tirgū varētu sākt sarukt nākampavasar

Pēdējā nedēļā plaša kritika Ekonomikas ministrijai un valdībai kopumā par komunikācijas trūkumu laikā, kad iedzīvotāji saņem jaunos gāzes rēķinu un joprojām valda neziņa par to, vai šā resursa vispār pietiks visai nākamajai apkures sezonai. Reaģējot uz to, ministrija šodien sarīkojusi plašu iesaistīto preses konferenci.

Mediju pasākumā ļoti daudz žurnālistu, apliecinot, cik aktuāla patlaban enerģētikas joma. Ekonomikas ministre stāstīja, ka patlaban Inčukalna krātuvē iesūknētas 11,6 teravatstundas gāzes. Aptuveni pusei īpašnieku ir Latvijā reģistrēti komersanti, tai skaitā valsts uzņēmums "Latvenergo". Ja saskaita kopā šo resursa daudzumu ar gāzes apmēru, par kuru piegādi jau noslēgti visi līgumi un rezervēti kuģi, tas precīzi nosedz prognozēto Latvijas gāzes patēriņu gaidāmajās apkures sezonā.

Ilze Indriksone

ekonomikas ministre ("Nacionālā apvienība")

"Mēs esam gatavi apkures sezonai no resursu pietiekamības viedokļa ļoti labā līmenī. Protams, visiem mums ir jātaupa resurss, kas ir ierobežots un dārgs. Taupīsim, dzīvosim saprātīgi, ražosim, cik varam saražot, un tuvākajā laikā jau kļūsim enerģētiski patstāvīgāki. Esam jau drošībā faktiski."

Lai gan situācija tiešām izskatās cerīgāka nekā pirms kāda mēneša, svarīgi piebilst, ka šī drošība pagaidām vēl ir tikai teorētiska. Proti, Latvijā komersanti var izvēlēties pārdot savu gāzi uz ārvalstīm, vienlaikus ārzemnieki var tirgot mūsu patērētājiem. 100% garantiju nav joprojām.

Tāpat, pat ja gāzes apkures sezonā fiziski pietiks, joprojām jautājums, cik tā mums maksās. "Latvenergo" vadība prognozē, ka šī krīze nebūs mūžīga un cenas varētu sākt sarukt nākampavasar, taču pagaidām gāze gan primārajā tirgū tieši no piegādātājiem, gan sekundārajā tirgū, proti, pārpērkot no citiem reģionā jau esošo resursu, ir ļoti dārga.

"Latvenergo" joprojām tur slepenībā, cik izmaksāja pavasarī nopirktās nepilnas divas teravatstundas gāzes, bet summa nav tālu no 300 miljonu eiro. Par tik Igaunijas "Eesti Gas" iegādājās divas teravatstundas šā resursa no Norvēģijas.

Mūsu energokompānijas sagādātās gāzes dārdzība ir svarīga gan no elektroenerģijas ražošanos viedokļa Rīgas termoelektrocentrālēs, gan saistībā ar to, cik galvaspilsētas iedzīvotājiem ziemā izmaksās apkure.

Dmitrijs Juskovecs

"Latvenergo" valdes loceklis

"Rīgas siltuma" tarifu patlaban prognozēt ir grūti, bet ļoti svarīgi saprast, kas tas būs augsts. Svarīgākais, par ko jārunā, ir taupības pasākumi. Katrs no mums var taupīt šo svarīgo, deficīta un dārgo resursu. Katram jāveic visi pieejamie soļi, lai to darītu. Tā summa varētu būt līdzīga igauņu kolēģiem."

Valdība nākamnedēļ plāno lemt jau par konkrētiem atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem pašreizējā energocenu krīzē.

Ekonomikas ministrija arī strādā pie jauna regulējuma, lai valstij piederošajiem uzņēmumiem krīzē varētu dot īpašus stratēģiskus uzdevumus. Tas, piemēram, varētu nozīmēt, ka "Latvenergo" šādos grūtos laikos primārais uzdevums nebūtu strādāt tikai saimnieciskas peļņas interesēs, kā to patlaban paredz normatīvie akti. Regulējumu varētu virzīt valdībā mēneša laikā.