Latvijā dzīvot ir ļoti dārgi. Inflācija stabilizējas, bet liks manīt par sevi arī 2026. gadā

Latvijā ziema jau ierasti, tā teikt, "iesit pa maciņu". Aukstums, apkure, rēķini. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) nākusi klajā ar jaunākajiem dzīves dārdzības datiem.

Decembrī salīdzinājumā ar novembri vidējais cenu līmenis faktiski palicis nemainīgs, un gada laikā fiksēta 3,5% inflācija, kas gan ir nedaudz zemāk kā iepriekšējos mēnešos.

Gada laikā dārgāka kļuvusi gan pārtika, gan ēšana ārpus mājas, kā arī atpūta un kultūra. Tāpat vairāk jāmaksā par mājokli, par veselības aprūpes pakalpojumiem, neliels sadārdzinājums arī transporta grupā, lai gan degviela kļuvusi maķenīt letāka.

Pēc kovida un kara sākuma inflācijas trakumiem 2024. gads bija pieradinājis pie zemiem inflācījas rādītājiem. Pērnais atkal izcēlās.

"Gada laikā tas inflācijas temps pieauga, rosinot arī plašākas diskusijas par to, kas tad īsti notiek ar cenām. It īpaši tika pievērsta uzmanība par pārtikas cenām. Bet nu nav jau tā, ka tikai pārtika pieauga. Tad pēc tam tagad gada nogale jau iezīmējās ar pretējām tendencēm," norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Proti, inflācijas temps ir sācis mazināties. Mazāk spiež globālās pārtikas cenas, par spīti ģeopolitiski trauksmainajiem laikiem enerģijas cenas turas samērā stabili. Tas gan vienmēr var mainīties.

"Naftas cena, protams, reaģē uz kādiem negaidītiem tūlītējiem pavērsieniem – pamatā piedāvājumā. Problēmas, teiksim ar kādu zināmu jūras šaurumu vai vēl kaut ko. Ja ir skaidrs, ka piegādes tūliņ var kristies, tad, protams, tirgus var reaģēt ļoti dramatiski," pauž Eiropas Ārlietu padomes biedrs, Latvijas Bankas ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds.

Latvijas Bankā atzīmē, ka kopējā inflācijas stāstā arvien lielāka ir ietekme algu kāpumam uzņēmumos.

"Daļa no tām var tikt kompensēta ar peļņas maržu mazinājumu, bet nu tomēr tas lielā mērā tiek pārlikts tālāk uz produktu cenu pieaugumu jau nākamajos mēnešos. Proti, algu kāpums dzen uz priekšu inflāciju, kas pēc tam dzen uz priekšu algu kāpam. Kaut kā tā sanāk," saka Opmane.

Viņa turpina: "Jā, un tas arī tas ir kaut kas tāds, kas ir bijis diezgan svarīgs vairākus gadus jau pēc kārtas. Un arī skatoties uz turpmāko gadu, turpmākajiem pāris gadiem, nu šis faktors saglabās savu lomu."

Bankā prognozē, ka nedaudz mazākā mērā kā pērn, bet inflācija liks par sevi manīt arī šogad.

Ar papildu izdevumiem iedzīvotājiem jārēkiņās arī aukstās ziemas dēļ. Pieaugs ne tikai apkures patēriņš, bet kāpušas arī elektroenerģijas cenas.

Augstā pieprasījuma dēļ elektrības vidējās nedēļas cenas biržā sasniegušas augstāko punktu vairā nekā gada laikā. Tiešā veidā tas ietekmēs 16% mājsaimniecību, kuras elektroenerģiju pērk par biržas tarifu.

Klimata ministrijā atzīmē, ka pašreizējās cenas Baltijā ietekmē arī lielais aukstums Somijā, kas nozīmē, ka turienes lētākā enerģija līdz mums neatplūst. Iedzīvotāji ar biržas tarifu aicināti sekot līdzi savam patēriņam, cenas ne tikai augušas, bet ir arī ļoti svārstīgas.

"Gatavojam, cepam, sildām ūdeni, paskatoties pirms tam elektroenerģijas cenu, jo šobrīd tas tiešām var arī visai būtiski ietekmēt gala rēķinu. Protams, mājokļos, kur ir tikai [elektroenerģijas] apkure un kur tā ir samērā energointensīva, diemžēl šis mēnesis būs mazliet dārgāks," atzīst Klimata ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.

No šā gada daļai iedzīvotāju jebkurā gadījumā būtu pieaugušas izmaksas par elektroenerģiju tāpēc, ka vienlaikus beidzies arī iepriekš noteiktais valsts atbalsts.