Latvija gatava laist apritē degvielas rezerves

Paziņojumā teikts, ka Latvija, Igaunija un Lietuva atzinīgi vērtē IEA un tās dalībvalstu lēmumu sākt brīvprātīgu kolektīvo rīcību saistībā ar ārkārtas naftas rezervju izmantošanu.

Tādējādi Lietuva, Latvija un Igaunija nākamajā posmā pieņems nacionālos lēmumus par ārkārtas naftas rezervju atbrīvošanu tirgū, nosakot apmērus, termiņus un citus nepieciešamos parametrus, lai maksimāli palielinātu pozitīvo ietekmi gan uz tirgu, gan patērētājiem un efektīvi pārvaldītu pašreizējo naftas cenu pieaugumu.

Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), Igaunijas enerģētikas un vides ministrs Andress Suts, Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns un Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pēdējo dienu laikā ir apsprieduši IEA kopīgo rīcību un atbalsta Baltijas valstu dalību kopīgajā rīcībā, atbrīvojot naftas rezerves krājumus.

Valainis platformā "X" vēsta, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir gatava laist apritē degvielas rezerves, tādēļ ceturtdien, 12. martā, Ekonomikas ministrija (EM) ar degvielas tirgotājiem pārrunās tirgū pieejamo degvielas apmēru. "Mērķis ir panākt degvielas mazumtirdzniecības cenu samazinājumu," norāda Valainis.

Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir gatava laist apritē degvielas rezerves. Rīt @EM_gov_lv pārrunās ar degvielas tirgotājiem tirgū pieejamo degvielas apjomu. Mērķis ir panākt degvielas mazumtirdzniecības cenu samazinājumu.

— Viktors Valainis ZZS (@ViktorsValainis) March 11, 2026

Paziņojumā teikts, ka IEA dalībvalstis veiks koordinētu rīcību, lai tirgū nodrošinātu 400 miljonus barelu, kas ir aptuveni 54 miljonu tonnu naftas ekvivalentu. Ministriju ieskatā kolektīvā rīcība sniegs vienotu un spēcīgu signālu, lai stabilizētu globālo naftas tirgu.

Baltijas valstu mērķis, koordinēti atbrīvojot tirgū ārkārtas naftas rezerves un veicot aktīvus pasākumus visos līmeņos, ir stabilizēt globālos naftas tirgus, īpaši patlaban, kad tirgū vērojamas neskaidrības, kā arī samazināt piegādes drošības riskus valstīs, kuras visvairāk skārusi starptautisko tirdzniecības ceļu pārtraukšana, kas īpaši jūtama Austrumāzijas reģionā.

Lai gan Baltijas reģiona naftas piegādes drošība līdz šim nav tieši ietekmēta, ministrijas skaidri redz plašāku ekonomisko ietekmi, jo globālie enerģētikas tirgi joprojām ir ļoti savstarpēji saistīti un uz cenu signāliem nekavējoties reaģē visi reģioni.

Vienlaikus pastāvīgi augstās naftas cenas joprojām rada bažas mājsaimniecībām, uzņēmumiem un ekonomikai visā Eiropā, tostarp Baltijas valstīs. Ņemot vērā Baltijas valstu savstarpējo atkarību no naftas cenām, ministriju ieskatā ir svarīgi, lai jebkura iejaukšanās tirgū būtu savstarpēji koordinēta, uzsvēra ministrijās.

Plānots, ka koordinēta ārkārtas naftas rezervju atbrīvošana palīdzēs ierobežot naftas cenu kāpumu, kas ir galvenais īstermiņa mērķis, kura sasniegšanai nepieciešama steidzama visu atbilstošo pasākumu īstenošana.