Latvijā ir zemākās algas Baltijas reģionā; lielākā starpība ir ar Igauniju

Vidēji mēnesī Latvijas iedzīvotāji saņem krietni mazāk nekā citās Baltijas valstīs. TV3 Ziņas devās uz Igaunijas pierobežu, lai noskaidrotu, ko par to saka vietējie.

Interneta entuziasti no soctīkla "Reddit", apkopojot publiski pieejamo informāciju, izveidojuši Baltijas valstu algu karti, cik kurā valstī, pat reģionā, saņem "uz rokas". Karte pārpublicēta soctīklā "Twitter", raisot daudz diskusiju. Vislabākās algas Baltijā 2021. gada pirmajā ceturksnī bija Igaunijā – Tallinā, tad Viļņā, Rīgā ap 1000 eiro. Starp visiem Baltijas valstu reģioniem vismazākā alga Latgalē.

Centrālās statistikas pārvaldē (CSP) atzīst, ka šī karte ieskicē situāciju, bet par dati ir kļūdaini, desmitiem eiro robežās. Latvijas videjās algas uz rokas attēlotas pārdesmit eiro zemāk, nekā realitātē. Turklāt nav pilnas pārliecības par Igaunijas datiem, jo Igaunijas oficiālā statistikas pārvalde vidējo neto algu valstī nepublicē – to jārēķina pēc algas kalkulatoriem, taču ir daudz nezināmo, piemēram, cik vidēji Igaunijā uz strādājošo ir apgādājamo, kādi ir atvieglojumi, utt.. Taču tendence ir skaidra – Latvija atalgojuma ziņā atpaliek no kaimiņiem. Kopainu veido gan katras konkrētās valsts piekoptā nodokļu politika, ekonomiskā attīstība, bezdarba līmenis, ēnu ekonomika, citi faktori.

"Jāskatās, kādas ir darba vietas, cik spējīgas maksāt normālas algas. Latgalē tā vidējā darba samaksa ir zemāka, tālāk no Rīgas – tie iedzīvotāji, kas dzīvo Pierīgā, viņi var un dodās strādāt tur, kur ir darbs labi apmaksāts – salīdzinoši," saka Centrālās statistikas pārvaldes pārstāve Lija Luste.

TV3 Ziņas uz Latvijas Igaunijas krustpunktu, Valku – Valgu, vietu, kur faktiski vienā pilsētā iedzīvotaji katrs savā valstī saņem krietni atšķirīgu algu. Latvijas pusē vidējā alga uz rokas 721 eiro, Igaunijas pusē – 1139 pirms nodokļiem, jeb aptuveni 914 eiro uz rokas. Tātad, par teju 200 eiro vairāk.

Lai cik dīvaini tas nebūtu, latvieši, kas šeit saņem mazāk, dodas savu naudu tērēt tieši Igaunijas pusē. Tieši degvielas cenas Igaunijas pusē ir krietni augstākas nekā Latvijā. Piemēram, litrs degvielas maksā vidēji 12-13 centus dārgāk nekā pie mums. Savukārt pārtikas preces Igaunijā pat ir lētākas nekā Latvijā.

Igauņu benzīntankā sastaptā Valkas iedzīvotāja Diāna atzīst, ka ienākumu starpība ir ievērojama, bet kāpēc – nav skaidrs: "(TV3: Var just to ienākumu nevienlīdzību?) Jā, var just! Bet principā skaitās, ka Dienvidigaunijā ir mazākās Igaunijas algas! Tā kā viņi arī īpaši nav priecīgi. Tā atšķirība ir jūtama."

Valgā atrodas divi lielveikali, kur iepirkties dodas daudzi valcēnieši. Un jau labu laiku inflācijas rezultātā Latvijas pusē iepirkties vairs nav īpaši izdevīgāk. Lai gan igauņi saņem vairāk, par produktiem maksā tik pat, cik Latvijā dzīvojošie.

"Cenu atšķirības praktiski vairs nav. Bija agrāk. Igaunijā pierastāk, iepirkties, liekas, ka produkti kvalitatīvāki. Mans personīgais viedokli," saka Valkas iedzīvotājs Igors.

Igauņi lepojas, ka arī pensijas – lai gan, nekas izcils, tomēr ir lielākas, nekā Latvijā dzīvojošajiem.

"Algas mums ir lielākas, protams! Arī pensijas! (TV3: Kāpēc tā?) Nu, lūk, redzi, interesanti, kāpēc tā ir! Runā jau ka pilsēta ir viena, kurš te dzīvo, kur tur. (TV3: Bet igauņi labāk dzīvo?) Skatoties, kā kurš. Sieva veikalā strādā, viņai alga 600 eiro, bet vēl nodokļi iet nost. Tas tad paliek? Esmu invalīds, pensionārs, man pensija 600 eiro," stāsta Valgas iedzīvotājs Aro.

TV3 Ziņas sastapa Pēteri, senioru no Latvijas, kuram pensija par 200 eiro mēnesī mazāka, nekā aptaujātajam igaunim: "Mēs jau esam suņa kārtā, veci cilvēki. Tik pulka stāžs, strādāts, atdots, pa 400 eiro [pensija mēnesī]. Nebūtu mātei veca mājiņa, es arī mašīnu nebūtu nopircis. Vispār… tad nav ko!"

Valkas pašvaldībā skaidro, ka te ir 8,3% bezdarba līmenis – lielāks, nekā citviet Ziemeļvidzemē. Lielākā daļa bezdarbnieku ar pamatizglītību. Ilgstoši nav iespējams aizpildīt pat pašvaldības vakances – gluži vienkārši, neviens nepiesakās, jo algas zemākas nekā citviet.

"Valkā šo Latvijas vidējās algas līmeni, ap 1000 eiro, sasniedz tikai 15-20 darbinieki, kas ir videjā, augstākā līmeņa vadītāji. Ja ražotāji nepacels algas, kvalificētais darbaspēks aizplūdīs uz Igauniju. Grūtāka situācija mazumtirgotājiem, kur darbiniekus praktiski neiespējami atrast. Zinu mazos veikaliņus – nevar maksāt daudz lielāku algu par minimālajiem, lielie pārņem tirgu. Tā, ka rautos cilvēki strādāt par mazajām algām. Tā es neteiktu," norāda Valkas novada pašvaldības finanšu nodaļas vadītāja Ilze Grandava

Tapat iznīcis Valkas pierobežas alkohola bizness – veikala stāvvieta tukša, uzņēmums pieteicis maksātnespēju, darbu zaudēs 10 cilvēki. Pašvaldības negūtie ienākumi no veikala nomas maksas ap 12 000 eiro mēnesī, kas gadā 145 000 eiro vietvarai ir gana liels zaudējums.