Latvija izsniedz pirmās Eiropas kriptolicences un cer piesaistīt nozares gigantus
Izsniedzot diviem uzņēmumiem Eiropas kriptotirdzniecības licences, Latvija cer piesaistīt šīs strauji augošās nozares gigantu interesi, kas nākotnē varētu nest iespaidīgu peļņu. Atļauju darboties stingri regulētajā Eiropas tirgū saņēmuši salīdzinoši nelieli uzņēmumi, bet amatpersonas cer, ka Latvija spēs izkonkurēt citas valstis, ātri izskatot pieteikumus un radot uzņēmējiem interesantu vidi.
Globālā kriptovalūtu tirgus vērtība šogad pārsniedz 3,9 triljonus ASV dolāru. Lielākie tirgus spēlētāji ir ASV, Āzijā un Eiropas Savienībā, kur nozare tiek stingri regulēta.
Kriptovalūtu biržas piesaista klientus ar iespēju pelnīt, pērkot un pārdodot virtuālos aktīvus – monētas jeb tokenus. Daļa projektu spēj nest iespaidīgu peļņu, taču liela daļa ir spekulatīvi un ātri izzūd. Nozarē valda sava veida globālā kazino princips – ar iespējām aizņemties, veikt pārskaitījumus un pat norēķināties ar tokeniem par reālām precēm un pakalpojumiem.
Kriptovalūtas arvien biežāk apdraud tradicionālo banku funkcijas, piemēram, pārskaitot pat miljonu vērtus kriptoaktīvus, komisijas maksa bieži ir tikai daži centi.
Eiropas Savienībā (ES) darbojas vienots kriptoaktīvu regulējums MiCA. Tas paredz, – lai sniegtu pakalpojumus visā ES, uzņēmumam jāsaņem licence kādā no dalībvalstīm. Nozare aug strauji, un Latvija to ir sapratusi. Izsniegtas pirmās divas licences salīdzinoši nelieliem uzņēmumiem "BlockBen" un "NexDesk". Abiem uzņēmumiem pamatkapitāls pārsniedz 150 tūkstošus eiro.
Uzņēmumu pārstāvji norāda, ka licencēšanas process Latvijā bija ātrs un ērts, un tas var kļūt par būtisku priekšrocību mūsu valstij.
Raugoties uz vietējo likumdošanas vidi, Latvija ir ļoti nobriedusi un izpalīdzīga, kā arī raugoties uz vietējiem talantiem, es ar savu astoņu gadu pieredzi varu teikt, ka Latvija ir "topā".
Latvijas Banka cer, ka MiCA licenču izsniegšana pievilinās arī lielos kriptonozares spēlētājus. Tiesa gan, reālie ieņēmumi valsts budžetā ir visai neskaidri.
"Redzam, ka pasaulē lielums šajās kriptoaktīvu kompānijās aug miljardos, domāju, ka Latvijai ir iespēja kādu mazu daļiņu no tā atstāt pie sevis. [TV3 Ziņas: Ja, piemēram, firma apgroza miljonu, cik procentu paliek Latvijā?] Tā no apgrozījuma nevarēs izrēķināt, ir daudz dažādu efektu. Protams, uzņēmums, kas gūst peļņu, maksā uzņēmuma ienākuma nodokli, PVN pērkot preces, pakalpojumi, maksā algas," skaidro Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Tiesa gan, "BlockBen" Rīgā ir tikai trīs darbinieki, uzņēmumam ir plāns nolīgt vēl sešus cilvēkus – tātad milzu summas budžetā neieplūdīs. Bet saglabājas intriga par kriptotirgus giganta "Binance" biržas iespējamo pārvilināšanu uz Latviju, izsniedzot šai firmai MiCA licenci pie mums. "Binance" darbojas Lietuvā caur uzņēmumu "UAB Bifinity", šogad tas Lietuvā nodokļos samaksājis teju 32 miljonus eiro. Lietuvā MiCA licences iegūšana ir lēnāka un grūtāka nekā Latvijā, saka nozarē strādājošie.
Tomēr sarunas ar "Binance" par pāriešanu uz Latviju turpinās, bet ir noslēpumā tītas.
Šobrīd šis lielais uzņēmums skatās, kādā veidā organizēt operācijas Eiropā, esam konsultēšanas stadijā ar šo uzņēmumu, bet īsti vairāk arī šobrīd nevarēšu atklāt. [..] Negribu spekulēt ar ekspektācijām, esam tikpat gatavi, cik cita Eiropas valsts.
Nozare atzīst – "Binance" atvilināšana uz Latviju būtu milzu solis, iezīmējot Latviju globālajā kriptotirgus kartē, kur konkurences cīņa starp valstīm ir ļoti sīva.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
