Latvijā liela neapmierinātība ar banku rīcību augsto procentlikmju laikā
Gan sabiedriskajā, gan politiskajā dienaskārtībā patlaban ļoti augstu ir bankas un to augstā peļņa, kamēr kredītņēmējiem būtiski pieauguši maksājumi. Izskan aicinājumi, ka aizņēmējiem vērsties pie savas kredītiestādes un prasīt labākus nosacījumus, taču ne vienmēr tas izdodas. Tikmēr Latvijas Banka strādā pie risinājuma, kas varētu iekustināt konkurence nozarē, vēsta TV3 Ziņas.
Eiropas Centrālās bankas procentlikmju spēja celšana nolūkā slāpēt inflāciju izraisījusi EURIBOR indeksa palielināšanos līdz 15 gadu neredzētiem augstumiem. Latvijas kredītņēmējiem tas nozīmē krietni lielākus ikmēneša maksājumus. Absolūtajam vairākumam aizdevuma līgumā iekļauta bankas pievienotā likme un mainīgā likme, kas staigā līdzi EURIBOR.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina aizdevējus nākt pretim un aizņēmējus vērsties savā komercbankā un meklēt labvēlīgākus nosacījumus. Piemēram, lai samazina savu pievienotu likmi, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārā politika jau tā bankām nodrošina pasakainu peļņu.
"Šis EURIBOR šobrīd parāda, ka situācija nav pārāk samērīga pret patērētāju. Būtībā visu risku ir uzņēmies patērētājs."
Daudzi pēdējā laikā publiski dalās pieredzē, kā sekmējies sarunās ar savu banku, un pretimnākšana neesot tā lielākā. Lai neteiktu pat knapa.
Komercbankas apvienojošajā asociācijā uzsver, ka nepieciešamības gadījumā jau gadiem tiekot meklēti risinājumi ar klientiem, savukārt publiskotos pieredzes stāstus īsti komentēt nevēlas.
"[V3 Ziņas] Pietiekami daudzi no tiem variantiem atduras pret situāciju, kurā, atrēķinot komisijas maksu, ietaupījums, ko banka piedāvā ir, atļaušos izteicienu – kapeikas. Vai nevarētu vairāk komercbankas darīt? [Brazovskis]: Ziniet, es tiešām vienmēr atturos no, lai kaut kādus individuālus gadījumus paceltu kaut kādus sistēmiskos augstumos. Lielam skaitam, simtos ir tiešām atrasti risinājumi, bet uzreiz jāsaka, ka nav jau kaut kāds viens risinājums, kas ir derīgs katram klientam."
Vai bankas pašas pēc savas iniciatīvas varētu samazināt likmes? Šādam vispārīgam solim esot problēmas ar spēkā esošo regulējumu.
Tam gan nepiekrīt Latvijas Bankā. Eirozonā esot piemēri, kad bankas, domājot ne tikai par īstermiņa ieguvumu, rīkojas sociāli atbildīgi un nāk pretim klientiem.
"[Kazāks]: Bankas pašas brīvprātīgi plašiem klientu segmentiem var samazināt šīs likmes uz laiku un līdz ar to atvieglot šo slogu. Bet tas ir banku pašu brīvprātīgs risinājums. [TV3 Ziņas] Vai taktika lūgt bankas būt sociāli atbildīgām nav sevi izsmēlusi jau? [Kazāks]: Es domāju, ka šajā gadījumā neviens nelūdz. Bankām pašām ir jāredz situācija un jāizprot, ko tas var darīt, lai nodrošinātu gan sektora ilgtspējīgu izaugsmi, gan arī Latvijas ekonomikas sabalansētu izaugsmi."
Par daudz apspriesto kredītiestāžu virspeļņas nodokli – tā esot politiķu izšķiršanās, bet centrālajai bankai padomā kāds cits regulējums, pie kura patlaban notiekot darbs.
Droši vien daudziem no mums ir bijusi šī pieredze. Izdomājam, ka laiks mainīt mobilo sakaru operatoru, uzrakstām pieteikumu un jau nākamajā dienā mums zvana esošais pakalpojuma sniedzējs uz prasa, kāpēc ejam prom, varot piedāvāt labākus nosacījumus, zemāku cenu un visu pārējo. Varbūt ne gluži tik vienkārši, bet iecerēts līdzīgu principu ieviest arī banku nozarē. Lai, pirmkārt, atvieglotu, tā teikt, aizņēmēju staigāšanu pa dažādām bankām, kā arī mudinātu tās vairāk cīnīties par savu klientu un savstarpēji konkurēt.
Patlaban šāda pāreja ir ļoti sarežģīts un dārgs prieks ar papildu novērtējumiem, notāriem un citu birokrātiju. Ideja panākt, ka šo varētu izdarīt varbūt pat dažu nedēļu laikā. Kad jaunā norma varētu stāties spēkā, nav zināms, bet Latvijas Bankā cer, ka jau no nākamā gada.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
